Pie ūdeņiem – droši un atraktīvi 0
Jūlijs ir karstākais vasaras mēnesis, kad prāts tā vien nesas veldzēties pie ūdeņiem. Tomēr šogad nepastāvīgo laikapstākļu dēļ ūdens temperatūra jūrā vēl nav sasniegusi optimālo līmeni masveida peldsezonas sākšanai. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka Rīgas līcī ūdens ir iesilis vien līdz +16 grādiem, par diviem grādiem siltāks tas ir atklātajā jūrā pie Ventspils un Liepājas, bet vissiltākais upēs un ezeros – no +19 (Salacā, Gaujā) līdz +23 grādiem (Daugavā).
Zilais karogs – garants tīrībai
Svarīgs drošas peldēšanās nosacījums ir ūdens tīrība. Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Lai to iegūtu, peldvietām jāatbilst divdesmit deviņiem kritērijiem, kurus vērtē nacionālā žūrija. Šovasar Latvijā Zilais karogs plīvo 16 pludmalēs, bet pašlaik nekādu ierobežojumu peldēties nav arī citviet. Oficiālo peldvietu monitoringu (regulāru uzraudzību) veic Veselības inspekcija, kas reizi mēnesī apseko 55 peldvietas visā Latvijā, un šobrīd tās visas atbilst higiēnas normām. Jaunākā informācija aplūkojama mājas lapā: http://vi.gov.lv./lv/sabiedribas-veseliba. Sadarbībā ar zinātniskās pētniecības institūtu “Bior” analīzes var pasūtīt ikviena pašvaldība, kuras teritorijā atrodas vietējo iedzīvotāju iecienītas peldēšanās vietas. “Protams, tas ir maksas pakalpojums, taču kliedēs šaubas par peldvietas piemērotību atpūtai. Pēc analīžu rezultātem eksperti sniegs atbildi, vai tur drīkst vai nedrīkst peldēties,” teic “Bior” direktora vietniece laboratorijas jautājumos Olga Valciņa.
Visvairāk Zilā karoga pludmaļu (5) ir Jūrmalā, taču te krastā tiek izskalots liels daudzums brūnaļģu, kas gan regulāri tiek savāktas, tomēr nereti pludmali padara visai nepievilcīgu. Aļģu straujā vairošanās izskaidrojama ar to, ka Baltijas jūra kopumā kļūst arvien piesārņotāka, un to veicina gan pasažieru prāmju, gan Kaļiņingradas nepilnīgi attīrīto notekūdeņu izlaišana jūrā. “Lielās aļģes cilvēka veselībai nav kaitīgas, zilaļģes gan, bet tās šogad piekrastē vēl nav manītas,” mierina Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis.
Lidslēpe ar zemūdens spārniem
Samērā nesen ūdenssporta cienītāju izklaižu arsenālu papildināja lidslēpe – ūdensslēpe ar zemūdens spārnu un sēdekli, kuru velk motorlaiva. Spārns atrodas ūdenī nepilnu metru zem slēpes un darbojas līdzīgi lidmašīnas spārnam. Ar to var viegli mainīt braukšanas dziļumu un virzienu, braukt pa ūdens virsmu vai arī lēkt ārā. Minimālais ūdens dziļums braukšanai ar lidslēpi ir vismaz divi metri.
Slēpes ir universālas un der gandrīz jebkuram braucējam. Šis sporta veids ir piemērots arī tiem, kam ierobežotas kāju kustības vai traumas neļauj braukt ar tradicionālajām ūdensslēpēm. Braukšana ir viegla, jo zemūdens spārns rada ļoti mazu pretestību, taču pašmācības ceļā to apgūt grūti.
“Brauciena augstumu regulē ar pleciem un rokām, virzienu – ar ceļiem. Svarīgi ir jau sākumā saprast, kā slēpe darbojas un kā to vadīt, jo neparastā lidojuma sajūta cilvēkus ļoti samulsina. Lai turētos tuvāk pie ūdens, jāsaliecas vairāk uz priekšu, bet rokas jāpaceļ uz augšu. Pavirzot plecus atpakaļ vai rokas nolaižot zemāk, slēpe atraujas no ūdens virsmas un turpina braukt tikai uz spārna. Ja kustības ir bijušas pārāk straujas, spārns var izlēkt no ūdens, un sekos kritiens,” skaidro Ūdenskluba pārstāvis Ivars Ildens. Lai iemācītos braukt ar lidslēpi, nepieciešamas vairākas stundas, un tikai retajam ar ļoti labu kustību koordināciju tas izdodas uzreiz (amerikāņu sportista Geno Jauhlera pasaules rekords ir 826 salto lēcieni stundā). Šķietami pasīvā sēdēšana lidslēpes krēslā, veicot neskaitāmas sīkas kustības, tomēr prasa lielu koncentrēšanos un enerģiju. Instruktors novērojis, ka šī nodarbe palīdzējusi daudziem būdīgiem vīriem nomest lieko svaru.
Ķer vēju viļņos ar pūķi
Tehnoloģijas attīstās un nu arī kaitborda dēļiem ir pieejami zemūdens spārni. Prasmi braukt ar kaitbordu instruktora vadībā var apgūt pāris dienās. Prasmes apguvei piemērotākais vējš ir 5 – 8 m/s un 13 – 15 m² BOW tipa pūķis, bet par 60 kg vieglākām dāmām – pat nedaudz mazāka izmēra bura. Pirmos soļus vislabāk veikt vietās, kur ūdens ir mierīgs (lagūnās) – Bērzciemā, Pērnavas līcī vai Hādemēstē Igaunijā.
Vēja ātruma mērījumiem labākie ir šveices firmas JDC ražotie “Skywatch” vēja mērītāji, kas nopērkami veikalos “Regate.lv” Andrejostā un “Burusports” Gaujas ielā. Vēja virzienam un spēkam visu laiku jāseko līdzi prognožu lapās. No tām precīzākā būs www.meteo.lt, kurā jāizvēlas “Skaitmenine oru prognoze” un “vejas”. Lasot karti, jāsaprot, ka tikai ar zaļo krāsu apzīmēta pludmale piemērota kaitošanai konkrētajā dienā, un vējam visu laiku noteikti jāpūš uz krastu.
Tas ir ļoti svarīgi, jo vējš no krasta rada turbulenci un pūķis nelidos, bet kritīs ūdenī. Turklāt pūķi itin viegli var iepūst līcī, kur pa nakti cilvēks var nosalt, ja neviens neatsteigsies palīgā. Ja tomēr rodas draudoša situācija, labāk pamest pūķi un peldēt uz krastu, taču jūrā ir straumes, un tas ne vienmēr var izdoties. Var arī satīt pūķi kā laivu, izlaižot no centrālās ribas gaisu, uzgulties tam virsū, un mēģināt peldēt uz krastu, bet vēlams tādu brīdi nepieļaut.
“Par kaitotāju iecienītākajām vietām var nosaukt Vitrupi, Salacgrīvu, Zvejniekciemu, Saulkrastus, Lilasti, Bolderāju, Pumpurus, Ragaciemu, Bērzciemu, Roju, Ventspili, Akmeņragu, Liepāju un Lūžņu,” atklāj Dāvis Drande, šī sporta veida entuziasts ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi.
Ūdensslēpes, veikbords un citi
Izmantojot motorlaivas vilkmi, var nodarboties ar vairākiem nedaudz atšķirīgiem sporta veidiem. Ūdensslēpošanai tagad izmanto slēpes no putu poliuretāna, tās ir vieglas, ļoti labi slīd pa ūdeni un atšķirībā no koka slēpēm ir daudz stabilākas.
Izvēloties ūdensslēpes, jāpievērš uzmanība to cietībai. Iesācējiem noteikti vajadzētu mīkstākas slēpes, jo ar tām krietni vieglāk ieiet pagriezienos un slīdēt pa viļņiem.
Smagiem cilvēkiem labāk būs braukt ar platākām slēpēm. Arī bērniem tiek ražotas speciālas ūdensslēpes, kas sastiprinātas kopā, lai fiksētu kājas. Kad slēpošanas prasmes apgūtas, stiprinājumu var noņemt.
Veikbords ir ūdensslēpošanas veids, kas arvien straujāk attīstās visā pasaulē. Izvēloties inventāru, svarīgs ir dēļa garums – jo lielāks braucēja svars, jo garākam jābūt veikbordam. Arī platumam ir nozīme. Dēlis ar šauriem galiem ļaus izjust straujākus pagriezienus, bet dēli ar platākiem galiem būs vieglāk vadīt. Turklāt, jo vieglāks pats veikbords, jo vienkāršāks brauciens.
Vēl interesanti izmēģināt piepūšamos SUP dēļus, kas domāti mierīgiem braucieniem pa lēni plūstošām upēm, ezeriem, kā arī lai vizinātos pa viļņiem. Uz šā dēļa braucēji stāv kājās un virzās uz priekšu, izmantojot airi. Mazāk aktīviem atpūtniekiem piemēroti būs ūdensvelosipēdi vai braukšana aiz motorlaivas piepūšamā pūslī.
Zilā karoga peldvietas
1. Ventspilī
2. Daugavpils Lielā Stropu ezera peldvietā
3. Daugavpils peldvietā “Stropu vilnis”
4. Rīgā Vakarbuļļos
5. Engurē pie Abragciema kempinga
6. Kuldīgā Mārtiņsalā
7. Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē
8. Liepājā pludmalē pie stadiona
9. Liepājā Dienvidrietumu pludmalē
10. Jaunķemeros
11. Dzintaros
12. Bulduros
13. Majoros
14. Dubultos
15. Saulkrastu centra peldvietā
16. Limbažos Lielezera peldvietā
