Pie stūres pārguris nedrīkst būt, pie pacienta – var. Mediķi strādā pat 260 līdz 480 stundas mēnesī 0
Kontroles mehānisma, strādājot vairākās vietās, par darba stundām nav
Autore: Agija Kalve, speciāli Veselam.lv
Tiek apkarota braukšana miegainā un nogurušā stāvoklī, lai neapdraudu līdzcilvēkus, bet speciālistiem, kas atbild par otra veselību un dzīvību – mediķiem -, praktiski nav darba laika ierobežojuma. Likumdošana attiecībā uz mediķu darbu neliedz pārstrādāties. Strādājot vairākās darbavietās, darba laiks var pārsniegt 240 stundas mēnesī. Atklājām pat, ka viens mediķi apvieno darba slodzi, kas veido 480 stundas mēnesī! Taču ārzemju pētījumi viennozīmīgi parāda – ārstu pārstrādāšanās pasliktina ārstēšanās rezultātus. Kā stacionāros, kur jābūt visasākajai uzmanībai un spējai reaģēt, risina vai nespēj risināt mediķu pārstrādāšanās problēmas? Kādas tam ir sekas? Kādas nepilnības ir likumdošanā? Un kāpēc mediķi izlemj tā pārstrādāties?
Portāls Veselam.lv iesāk rakstu sēriju par mediķu pārslodzi, tās sekām un risinājumiem.
Latvijas likumdošanā ir noteikts normālais darba laiks, taču, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu apriti, darba laiks var būt arī pagarināts, un tieši tas attiecas uz medicīnas personālu. Ārstniecības likuma VIII nodaļas 53.1 panta trešajā daļā noteikts, ka iespējams strādāt līdz 60 stundām nedēļā un 240 stundām mēnesī. Turklāt iespējams organizēt darba grafikus tā, lai vienā mēnesī, piemēram, nostrādātu 260 stundas, bet nākamajā – 220; šāda veida stundu “izlīdzināšana” tiek dēvēta par summēto darba laiku, kam darba koplīgumā nosakāms pārskata periods, kas nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem.
Tajā pašā laikā ārsts var strādāt vairākās darbavietās un kopējais darba stundu skaits jau var krietni pārsniegt 240 stundas – absurdi, bet tad likums to neaizliedz un kontroles mehānisma nav!
LR Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders apstiprina, ka minētajā likumā noteiktais normālais darba laiks – 240 stundas – attiecas uz darbu vienā ārstniecības iestādē. “Faktiski ārstniecības persona var veikt arī lielāku darba apjomu – papildus strādājot citā ārstniecības iestādē,” apstiprina Veselības ministrijas pārstāvis.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga stāsta, ka šejienes ārsti strādā arī citās iestādēs, taču tieši Dzemdību namā vairāk par pilnu slodzi gandrīz neviens speciālists neizvēlas, jo “darbs ir tik grūts, tik atbildīgs, ka to vienkārši nevar fiziski izturēt. Nevar pateikt, ka 100%, bet lielākā daļa ārstu strādā vēl kaut kur citur.”
Izrādās, ka Rīgas Dzemdību namā strādājošajiem ārstiem pienākums sniegt informāciju par citām darbavietām ir tikai tad, ja šī ir viņa pamata darbavieta. “Ja viņš jau te ir kā “piestrādātājs”, un tādu ir daudz, par viņiem šo ziņu nav. Neviens nepārbauda, vai notiek tā, ka, teiksim, vienu diennakti strādā tur un nākošo – citur, lai gan es ceru, ka tā nenotiek, bet tam nav kontroles mehānisma,” spriež Dace Rezeberga.
