Daudzesē strādā Latvijā jaunākā pagasta pārvaldniece 28
Jaunjelgavas novada dome 23. februārī amatā apstiprināja jaunu Daudzeses pagasta pārvaldes vadītāju – Signi Gaigalnieci. Bija pieteikušies pieci pretendenti – trīs no Daudzeses, pa vienam no Jaunjelgavas un Skrīveriem. Viņai ir 24 gadi, un, iespējams, viņa ir jaunākā pagasta pārvaldes vadītāja Latvijā.
Jūs esat kļuvusi par jaunāko pagasta pārvaldes vadītāju visā Latvijā, reizē pievēršot uzmanību Jaunjelgavas novadam, kas uzdrošinājies laist pie pagasta stūres tik jaunu cilvēku. Kā tad ir ceļā uz atbildīgu amatu – jaunība ir priekšrocība vai šķērslis?
S. Gaigalniece: – Manuprāt, ne priekšrocība, ne šķērslis. Galvenais, lai ir sava pagasta nākotnes vīzija, mērķi, kurus gribas sasniegt, un lai pietiek zināšanu un enerģijas savas idejas realizēt.
Netrūkst arī jauno, kuri nevēlas uzņemties atbildību un pakļaut sevi dažādiem riskiem. Kas jūs iedrošināja pretendēt uz posteni, kas daudziem nemaz nešķiet tik iekārojams?
Kad pirmo reizi izlasīju informāciju, ka Jaunjelgavas novada dome izsludina pieteikšanos vakantajam amatam, man vēl nebija domas, ka es varētu pieteikties. Tas nāca ar laiku. Iepazinos ar domes izvirzītajām prasībām un sev stingri pajautāju – vai esi gatava izaicinājumam? Atbildēju – jā. Apzinājos, ka mani konkurenti būs dzīvē daudz rūdītāki un pieredzējušāki, tomēr nolēmu mēģināt. Centos saskatīt savus plusus. Pirmkārt, izglītība. Latvijas Universitātē esmu ieguvusi bakalaura grādu un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs, jurista kvalifikāciju. Mūsdienās bez labas izglītības, idejām un pārliecības esi kā sapīts zirgs. Studiju gados man veicās ar pasniedzējiem, piemēram, Ilma Čepāne sniedza labu izpratni par vides tiesībām, Artis Stucka – par pašvaldību tiesībām, Edvīns Danovskis – par administratīvajām tiesībām, tas viss ir ļoti vajadzīgs pagasta pārvaldes vadītāja darbā. Otrkārt, zināmas prasmes saskarsmē ar cilvēkiem. Studijas maģistrantūrā apvienoju ar darbu juridiskajā birojā, tā iegūstot pirmo nopietno darba pieredzi dažādu, nereti strīdīgu, jautājumu risināšanā, iepazīstot atšķirīgus cilvēkus, saņemot pārliecību par savu varēšanu.
Cik izšķirīga loma izvēlē bija tam, ka Daudzeses pagastā ir jūsu saknes?
Gandrīz vai galvenā. Jā, zinu, ka jaunieši pēc augstskolas pabeigšanas par katru cenu vēlas palikt Rīgā. Tā sākumā bija arī ar mani, taču drīz vien sapratu, ka vēlos atgriezties dzimtajā vietā. Daudzevā uzaugu, teātri spēlēju, sieviešu korī dziedāju, aizrautīgi piedalījos sporta aktivitātēs. Daudzus cilvēkus te ļoti labi pazīstu.
Jūs teicāt – Daudzevā. Vai cilvēkos, īpaši Rīgas draugos, nerodas nesapratne, ka pagasta nosaukumā ir cits vārds – Daudzese?
Tā jau ir daudzviet Latvijā, piemēram, Rubeņi un Rubenes pagasts, Pilkalne un Pilskalnes pagasts. Tas ir viens no iemesliem iedziļināties pagastu un apdzīvoto vietu vēsturē, kas bieži vien ir daudz interesantāka, nekā esam pieraduši domāt.
Jūs amatā esat tikai trešo nedēļu. Vai pirmā laika iespaidi nav biedējoši?
Nav laika baidīties, ir jāstrādā. Daudz kas jāiepazīst – gan cilvēki un vietējās iestādes, gan dažādi dokumenti, līgumus ieskaitot. Sāku ar bērnudārza “Čiekuriņš”, pagasta bibliotēkas un pamatskolas apmeklējumu. Radās ļoti gaiša noskaņa. Ne jau tāpēc, ka nebūtu nekādu problēmu, bet gan tā iemesla dēļ, ka darbinieki cenšas, savā darbā balstās uz labo.
