Pie seksologa: “Izdariet tā, lai man būtu motivācija nodarboties ar seksu” 0
Sākšu ar to, radīt motivāciju otram cilvēkam, kur nu vēl tik smalkā un ekskluzīvā lietā kā sekss, ir praktiski neiespējami. Un tūlīt jūs sapratīsiet, kāpēc. Tā savas pārdomas raksta psiholoģe, seksoloģe Lilija Afansjeva.
Man uz pieņemšanu atnāca kāda kliente, vecumā nedaudz pēc divdesmit. Meitene visā padevusies – gan gudra, gan smuka. Vienīgi ar seksu viņai kaut kā neiet.
Jaunajai sievietei trūkst emociju, bet seksā ir svarīga emocionalitāte. To labi zina visi seksologi, psihoterapeiti un ģimenes psihologi. Es kā psihologs-seksologs vienmēr jautāju klientam, kādēļ viņš atnācis uz pieņemšanu. Te nu meitene izstāstīja, ka tas ir bijis viņas lēmums, bet sākuma ierosme nāca no puiša, kurš paziņojis: “Ja tev nav vēlmes pēc seksa, tad mums nekas nesanāks.”
Un patiesi, gadu pēc pāra attiecībām, viņš no jaunietes aizgāja pie emocionālākas un, acīmredzot, seksā kaislīgākas sievietes, bet, “padzīvojis” šajās emocijās un atcerējies manu klienti, puisis saprata, ka viņam, acīmredzot saderība ir lielāka ar viņu. Un ar vārdiem: “Tā izrādījās pārāk emocionāla un neadekvāta,” pāris no jauna apvienojās.
Uzreiz kā seksologs, psihoterapeits un ģimenes psihologs, atzīmēšu vienu niansi, kas vismaz kaut kādā mērā ir jāņem vērā (skaidrs, ka mīlestība ir spontānas jūtas). Un tas ir – seksuālais temperaments, libido līmenis, kopējais seksa svarīgums konkrētā cilvēka dzīvē. Un ja vienam no partneriem ir spēcīga vilkme pēc seksa, bet otram – vāja, tad tā ir patiesi liela problēma, kas var būt šķiršanās pamats. Kaut arī te ir svarīgi pielāgoties, taču kaut kur viens partneris cietīs, bet viņš var to arī “nepamanīt”.
Tā bija noticis arī ar manu klienti. Viņas puiša libido pazeminājās un viņš viņai teica, ka “ar tevi es arī palieku kaut kāds vienaldzīgs pret seksu. Tev to nevajag un man nav iemesla censties.”
Es, jāteic, atzīmēju, ka meitenes variantā tas ir neslikti, lai cik bēdīgi tas neskanētu. Jo viņu kaut kas teiktajā aizķēra no sērijas: “Bet tas taču nav pareizi!”
Taču, kā jau es paredzēju, dēļ motivācijas trūkuma, darbs veicās grūti.
Kad es mēģināju pievērst situācijai uzmanību un ka kaut ko vajadzētu mainīt, kliente uzreiz teica no sērijas: “Bet kā es varu radīt motivāciju nodarboties ar seksu, ja man vispār dzīvē man tā nekad ne uz ko nav bijusi.”
Tad es vismaz viņu ievirzīju, atgādinot, ka viņa vēlas saglabāt attiecības. “Vismaz pamēģināsim”. Viņa teica, ka “tas būtu labi, vien uz procentiem desmit”. Uz vairāk viņa nav ar mieru, jo tad mainīsies viņas pasaules skatījums uz daudzām lietām un viņas ierastā pasaule sagrūs, bet viņu šajā savā pasaulē viss apmierina.
Tā, pa mazam solītim, lavierējot ar neiroligvistiskās programmēšanas (NLP) metodēm, kuras ļauj “saputrot” viņas apziņu, bet man, tieši otrādi – palīdz situāciju atšķetināt, mēs nedaudz pavirzījāmies, lai risinātu sievietes seksuālās anorgazma un frigiditātes problēmas. Mūsu darba beigās, pēc psihoterapijas stundas, kad mēs jau šķīrāmies, sieviete man jautāja: “Kā jums izdevās mani caursist? Visi psihologi, pie kuriem es vērsos, atzina, ka es patiešām esmu sarežģīta un ar mani praktiski neko nevar atrisināt.”
Es viņai skaidroju, ka, acīmredzot, NLP palīdzēs viņai.
No savas prakses varu teikt, ka šādi klienti patiešām atņem daudz spēku un rezultātu šeit ir grūti paredzēt, kur nu vēl garantēt.
Un negaidīti mana kliente teica, ka viņa mājās padomās par mūsu darbu un noteiks tās pozīcijas, ar kurām viņa patiešām gribētu psihoterapijā saistībā ar anorgazma un frigiditātes tēmu strādāt. Cerēsim, ka tā arī būs.
Avots: liveexpert.ru
