Juris Lorencs: Pie sasistas siles? 9
Visus neatkarības gadus lepni stāstījām sev un pasaulei, ka Latvija ir gluži vai neticams veiksmes stāsts. Esam iestājušies prestižās organizācijās: NATO, ES, OECD. Pievienojušies eirozonas klubiņam. Ka esam valsts, kur abus augstākos amatus patlaban ieņem “rietumnieki”.
Joprojām turpinām smīkņāt par “batjkas” pārvaldīto Baltkrieviju, šausmināmies par autoritārajiem Centrālāzijas režīmiem. Esam nobažījušies par Polijas un Ungārijas “neeiropeisko” kursu. Sniedzam padomus Gruzijai, Moldovai un Ukrainai, kā tām būvēt gaišo Eiropas nākotni. Kā saka – cenšamies lāpīt pasauli.
Bet tagad, ja var ticēt ekspertu izteikumiem, izrādās, ka Latvija ir vienīgā no bijušā padomju bloka valstīm, kurai draud iekļaušana naudas atmazgātāju un terorisma finansētāju “pelēkajā sarakstā”! Iekļūt vienā kompānijā ar Pakistānu, Ganu, Jemenu, Zimbabvi, Sīriju. Pavisam šajā listē ir tikai 12 pasaules valstis.
Aizvadītā gada nogalē un šī gada sākumā Latvijas sabiedrība pamazām tika gatavota Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” un naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas “FATF” negatīvam slēdzienam. Atzinumam, ka Latvija ir toksiska vieta, “failed country”, tātad neizdevusies valsts. Rūgtajai patiesībai, ka sēžam pie sasistas siles.
Sekas mūsu ekonomikai, patiesībā visai valstij šāda scenārija gadījumā tiešām varētu izrādīties nepatīkamas. Darba vietu zudums, algu un pensiju samazinājums, jauns emigrācijas vilnis. Ne jau es dramatizēju situāciju, to dara amatpersonas. “Viss, kas tiek likts kopā, vienā brīdī var sabrukt kā kāršu namiņš,” tā intervijā izteikusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile. Finanšu ministrs Jānis Reirs ieminējies par “septiņu līdz astoņu procentu IKP samazinājumu četru piecu gadu laikā”.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: “Pie šāda scenārija ekonomiskās attīstības plaisa starp Latviju no vienas puses un Igauniju un Lietuvu no otras puses tikai turpinās palielināties.” Nāk prātā teiciens no padomju laiku “blatnoju” jeb kriminālistu žargona: “Iekļūšana labā kompānijā maksā rubli, izkļūšana – divus.”
Atklāti sakot, es personīgi neticu, ka Latvijā situācija ir sliktāka nekā Moldovā, Ukrainā, Kosovā, Uzbekistānā, Gruzijā, Serbijā, Krievijā vai Bangladešā utt., sarakstu varētu turpināt. Notiekošajā es saredzu trīs teorētiskas iespējas, un katra no tām uzdod neērtus jautājumus.
Pirmā un maz ticamā – pret Latviju tiek kaldināta starptautiska sazvērestība. Kāds vēlas iedzīt ķīli ES, Skandināvijā, Baltijas valstīs, un Latvija izraudzīta kā ķēdes vājākais posms. Ja paveiksies, varbūt pat izraisīt valsts destabilizāciju.
Ja tas ir tā, tad kāpēc mums nepalīdz tuvākie sabiedrotie – ES un NATO valstis? Pat ja mēs esam mazliet nogrēkojušies, pastāv taču tāda lieta kā pretimnākšana un piedošana.
Bet varbūt tieši viņi ir tie, kuri vēlas mūs sodīt? Daudz tiek runāts par bezzobainajām Rietumu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas. Bet reālas un sāpīgas sankcijas draud tieši Latvijai!
Otrā iespēja – Latvijas ārlietu dienests nav pietiekami aktīvi darbojies, lai skaidrotu situāciju mūsu partneriem. Ministrija, kas vēl nesen klapatoja naudu vēstniecības atvēršanai Austrālijā, nav tikusi galā ar elementāru mājas darbu.
Trešā iespēja – aizdomīgi darījumi Latvijas finanšu iestādēs tiešām bija sasnieguši kādu kritisko masu, un starptautisko sargsuņu pacietībai pienāca gals.
Un tad seko jautājums: kas par to ir atbildīgs? Elementāra loģika saka – politiskie spēki, kas pēdējos, teiksim, desmit gados atradušies pie varas.
Kopš 2009. gada tie bijuši tikai četri. Sen nebūtībā aizgājusī Tautas partija. Jau gadu opozīcijā sēdošā ZZS. Ar nelielu pārtraukumu valdījusī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas tagad ir daļa no Nacionālās apvienības. Un partija, kas visu šo laiku nepārtraukti atradusies valdībā – “Jaunais laiks” – Pilsoniskā savienība – “Vienotība” – “Jaunā vienotība”. Kuras deleģētais ilggadējais (2009–2014) premjerministrs Valdis Dombrovskis tagad ir EK prezidentes vietnieks, atbildīgs par eiro. Grāmatas “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” autors.
Vai nav dīvaini? Cilvēki, kuri patlaban plāta rokas un mēģina dzēst ugunsgrēku, paši par to ir atbildīgi.
Uz kādiem panākumiem ārkārtas vēlēšanās Rīgā šajā situācijā var cerēt “gaišie spēki”? Rīgas “zelta tramvaji” būs sīknauda iepretim zaudējumiem, kas mūs sagaidītu, ja Latviju iekļautu “pelēkajā sarakstā”. Protams, var paveikties. Cerēt, ka politiķi, ierēdņi, diplomāti strādā un Latvijai pēdējā brīdī izdosies izlīst caur adatas aci. Ka būsim tikuši cauri vien ar izbailēm un guvuši labu mācību.
Paldies Dievam, pēdējās ziņas ir cerīgas. Jaunākajā “Moneyval” ziņojumā teikts, ka “Latvija progresē cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu”. Tomēr solīts turpināt uzraudzību.
Varam nedaudz uzelpot. Tomēr lielāka skaidrība būs tikai februāra vidū. Par slikto scenāriju pašlaik negribas pat domāt. Bet jautājums paliks – kā varējām nonākt tik tālu?
