Pie pusdienu galda Baltajā namā – arī ebreju tēma 0
Šodien pirms Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu viņus pieņems ASV viceprezidents Džo Baidens, kurš rīkos darba pusdienas. Viens no sarunu tematiem varētu būt ebreju īpašumu tiesību atjaunošana jeb restitūcija Latvijā, uzzināju Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka restitūcijas jautājums tiekot apspriests gan ar ASV, gan Izraēlas amatpersonām, bet “šis nebūt nav mūsu attiecību centrālais temats”.
E. Rinkēvičs: “Jūlijā Latvijā viesojās ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons. Gan Ministru prezidents Dombrovskis, gan es neslēpām no īpašā sūtņa, ka restitūcija ir ļoti jūtīga tēma. Mēs uzskatām, ka ir iespēja runāt par atsevišķu sabiedrisko īpašumu – ebreju saietu namu, reliģisko ēku – nodošanu ebreju sabiedriskajām organizācijām ar speciālu likumu. Šeit ļoti svarīgs būs Saeimas viedoklis. Patlaban parlamentā nav viennozīmīga uzskata ebreju organizāciju īpašumu lietā. Jau ir notikušas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvju konsultācijas ar Saeimas frakcijām, un tās ir jāturpina, lai precīzi saprastu, par ko tad īsti ir iespējams vienoties. Patlaban, cik man ir zināms, trūkst skaidras, līdz galam formulētas ebreju kopienas pozīcijas, vai tā ir gatava akceptēt, ka ebreju kopienai uz speciāla likuma pamata tiek nodotas dažas sabiedriskās celtnes. Sagaidot šo atbildi un Saeimas reakciju, mēs varam lemt, kā rīkoties.”
D. Deividsons, tiekoties ar valsts augstākajām amatpersonām, ir sacījis, ka speciāla likuma pieņemšana ir saprātīgs risinājums. Viņš uzskata, ka ir tāda īpašumu daļa, kuru atdošana ebreju kopienai valdībai neko nemaksās – ir vienkārši jāpārraksta īpašums uz kopienas vārda.
Manā rīcībā ir neoficiāla, bet diezgan droša informācija, ka Ebreju draudžu un kopienu padome šobrīd lūgusi politiķus ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām atdot piecus īpašumus Jūrmalā un Rīgā.
Padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko ne apstiprināja, ne noliedza šo faktu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir par īpašumu pakāpenisku atdošanu, sacīja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke, un piebilda, ka pirmos varētu atdot piecus īpašumus. Taču to nevarēšot darīt, iekams Saeima nebūs pieņēmusi likumu.
No uzticama avota uzzināju, ka Izraēlas prezidents Šimons Peress, viesojoties Latvijā un tiekoties ar V. Dombrovski, sacījis, ka būtu labi meklēt risinājumu ebreju īpašumu tiesību atjaunošanai, taču vairāk par to nav runāts.
Politiķi, kas piedalās sarunās ar ebreju organizāciju pārstāvjiem par īpašumu atgūšanu, atzina, ka 2011. gadā, kad Deividsona kungs pirmo reizi viesojās Latvijā, ASV vēstniecība diezgan skarbi uzstājusi, ka īpašumi ir jāatdod. Tas radīja lielu pretestību no sabiedrības puses, pat antisemītisma vilni. Tad šogad īpašā sūtņa vizītes laikā vēstniecības nostāja bijusi krietni pārdomātāka, kas nenoliedzami ir atkarīgs no vēstnieka darba pieredzes un spējas saprast situāciju. Vēstnieks Marks Pekala pārzina Baltijas valstu problēmas, jo ir strādājis par ASV vēstnieka vietnieku Igaunijā.
Igaunijai, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu, nav bijis jārisina ebreju īpašumu restitūcijas jautājums. Lietuva tam pielika punktu, Seimam pieņemot likumu, kas paredz izmaksāt brīvprātīgu kompensāciju 128 miljonus litu (26 miljonus latu) par ebreju reliģisko kopienu nekustamo īpašumu, kurš tika nacionalizēts.
Kompensācija tiek maksāta īpašam fondam, kuru pārstāv Lietuvas ebreju organizācijas. Likums noteic, ka nauda fondā tiks iemaksāta no 2013. līdz 2023. gadam.
Uzziņa Ebreju draudžu un kopienu padome ir izteikusi vēlmi vispirms atgūt piecus īpašumus: ēku Kļavu ielā 13 Jūrmalā (bijusī sinagoga, tagad izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi); ēku Abrenes ielā 2 Rīgā (bijusī ebreju skola, patlaban stāv tukša); ēku E. Birznieka-Upīša ielā 12 Rīgā (bijusī ebreju reliģiskā skola, tagad Finanšu ministrijas īpašums); ebreju kapus Lizuma ielā Rīgā (bijusī krematorija, patlaban pašvaldības īpašums); ebreju kopienas namu Skolas ielā 6 Rīgā (ar speciālu likumu nodots kopienai valdījumā, bet ar apgrūtinājumu pārdot, ieķīlāt; ja ebreju kopiena beidz pastāvēt, tā jāatdod valstij; padome vēlas, lai tiek noņemts apgrūtinājums). |
