Egils Līcītis: Vai Laimes ministriju nevajag? 1
Ja agrāk dabūtu zināt, tad arī mūsējiem kāds būtu piegrūdis kā ar karstu dzelzi. Āreče, Apvienotajos Arābu Emirātos, caurmērā augsti attīstītā tuksnešu zemē, nodibinātas Laimes ministrija un Tikumības ministrija. Vai Māra Kučinska valdībā, portfeļus dalot, nevarēja pilsoņiem darīt to patikšanu un ierīkot šādus resorus, lai nerūsē valsts pārvaldes atsperes? Tur vēl sanāktu pamatīga plūkšanās, kad “Vienotība” atkantētu ZZS Laimes ministriju un šie atkal varītēm pūlētos noturēt Tikumības ministriju.
Tagad mūsu ministri tik darbojas ap saviem formulāriem ļoti puķaini uzrakstītā valodā, kamēr emīru valstībā valdības locekļiem uzkrauti konkrēti pienākumi un atbildība – lai tad džins no pudeles lien laukā talkā sagādāt laimi un tikumību.
Jau dzirdu aizkakts zviedzienu – kā tad, eņģeļi nolaidīsies no debesīm vadīt zilo sapņu ministrijas! Acīmredzot arābiem ir pieredze, infrastruktūra laimes un tikumības organizatoriskajā darbā. Vietējie šādu pasākumu neuzskata par nāvotu triku un acu apmānu, kad no kastes izlec burvju mākslinieka uz pusēm tomēr nesazāģētā asistente. Citādi sarīkotu arābu pavasari, ka izšķērdē līdzekļus, ministriem nodrošina atpūtas krēslus un lieku birokrātiju.
Tikumības ministrijā droši vien pietiek ievērot Korāna priekšrakstus, un tādam ministram mūsu valstī būtu ko nodarboties ar jaunatnes gara druvas kopšanu, pieskatīt, lai skolā mazāk dzen amizieri ar meiteņiem, mazāk lūko iepazīt dzīves tumšās puses, bet vairāk pievēršas burtnīcām un kladēm.
Kas attiecas uz vešanu pretī saulainiem kalngaliem, esam brītiņu padzīvojuši trekno gadu laimes priekšnojautās, un dažās pašvaldībās ir saimnieks – cilvēks kalns, kurš nepārtraukti rūpējas par iedzīvotājiem ar bezmaksas trama biļetēm un citiem bonusiem. Tomēr katram indivīdam pilnības raga tilpums būs dziļāks, seklāks. Nav standartpakas, ka brokastīs pilsoņiem pienākas pa kamambēra gabalam un reizi mēnesī uz mājām pieved pleciņus ar importa drēbēm.
Garīgās dvēseles gribēs, lai Laimes ministrija atbalsta mākslu un literatūru, kulturālisma apvāršņu un telpas paplašināšanu. Vērtīborientieros apmaldījušies uz karstām pēdām vēlēsies ar riktēm pilnu galdu, bezmaksas dzēriena kartes un eirīšus kā našķi. Katram cilvēkam sava uts. Kaimiņiem laimība, ja “Krim naš”. Mums ir aprindas, kam karstākā vēlme, lai Latvijā valdītu liberālisms bez krastiem, un Urbanovičs – vai viņš bijis laimīgs pēc PSRS sabrukšanas?
Grūti minēt, vai ilgi valdījušās partijas pārkārtosies pēc Emirātu parauga, lai sniegtu cilvēkiem sabiedriski derīgus pakalpojumus un uzburtu sirdī laimes sajūtu. Taču Eiropā dzimst jaunas, cerīgas kustības un frontes, kas kategoriski apsolīs, ka šodien jaundzimušais trūkumu nekad mūžā nejutīs.
