Pie ordeņiem vēl jāpierod 1
Kādēļ cilvēki, kuri savulaik saņēmuši valsts augstākos apbalvojumus, tos atturas piespraust pat valstiski nozīmīgos brīžos? Šāds jautājums radies “LA” lasītājiem, vērojot Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgos pasākumus. “Vai to aizliedz diplomātiskā etiķete vai arī šiem cilvēkiem ir kāds kauns par šo apbalvojumu?” jautā avīzes lasītājs.
Apbalvojumu nēsāšanu regulē gan attiecīgā apbalvojuma satatūti, gan Valsts apbalvojumu likums, kurā noteikts, ka ikdienā personas drīkst nēsāt ordeņu lenšu atgriezumus un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmju mazās nozīmes. Savukārt ordeņu zvaigznes, krustus un lentes, kā arī miniatūrās ordeņu zīmes nēsā tikai valsts svētkos vai svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa. Citstarp likums arī paredz, ka apbalvotās personas drīkst attēlot ordeņa zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.
Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, lūgta komentēt ordeņu nēsāšanas tradīcijas Latvijā, uzsvēra, ka izvēle nēsāt vai nenēsāt apbalvojuma zīmi ir katra apbalvotā brīvas gribas izpausme. “Godīgi sakot, pati parasti vairāk ievēroju tos gadījumus, kad apbalvotie cilvēki ir piesprauduši ordeņa miniatūrzīmes, nekā tos, kad nav. Pašās galvenajās valsts svētku reizēs – 18. novembrī un 4. maijā – ar prieku vēroju, ka ordeņa zīmju nēsātāju ir vairāk nekā parasti, tā parādot cieņu valstij, kurai kalpojam un ar kuru lepojamies.
Pati būdama apbalvoto personību starpā, izprotu arī situācijas, kāpēc ordeņa miniatūrzīme ne vienmēr grezno mūsu uzvalku vai kostīmu atlokus. Domāju, ka galvenais iemesls ir mūsu dzīves straujais temps un aizņemtība. Rītos, pošoties dienas gaitām, ne vienmēr paredzam visu līdz pat vakaram. Man personīgi uz kādu svinīgu vakara pasākumu nereti nākas doties tieši no darba, tāpēc jau no rīta izvēlos oficiālāku apģērba kārtu. Savukārt darba gaitās ar ordeņa zīmi doties īsti nebūtu vietā. Pirms protokolāriem un svinīgiem gadījumiem gan pati sekoju līdzi, lai Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme būtu pie mana svētku tērpa,” teic K. Pētersone.
Arī bijušais deputāts Juris Dobelis, kas savulaik saņēmis III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, atzīst, ka tikai īpaši svinīgos gadījumos, piemēram, 18. novembra vai 4. maija pasākumos, piespraužot ordeņa miniatūrzīmi. “Esmu ļoti lepns un pagodināts, ka saņēmu šādu apbalvojumu. Tomēr lielākoties to glabāju mājās goda vietā, jo tā publiskā dižošanās man īpaši neiet pie sirds. Pārlieka aizraušanās ar ordeņiem atgādina ne tās tīkamākās ainas no mūsu nesenās pagātnes. Piemēram, tos skatus, ko varējām vērot 9. maija parādēs. Bija pat anekdote par nabaga krokodilu, kuram gadījās apēst sarkanarmijas virsnieku, un pēc tam bija visu nakti jāmokās, kad neskaitāmi ordeņi nāca ārā,” pasmejas eksdeputāts. Tādēļ ordeņa vietā viņš bieži vien izvēlas parastu piespraudīti ar lentītēm Latvijas karoga krāsās. “Šī piespraudīte gan man vienmēr ir pie uzvalka atloka. Tādu nēsājot, es bez īpašas zīmēšanās paužu cieņu valstij,” stāstīja Dobelis.
K. Pētersone spriež, ka apbalvojuma nenēsāšanai var būt dažādi iemesli, tostarp pārāk liela bijība vai gluži vienkārši nezināšana. Tādēļ visas apbalvotās personas reizē ar apbalvojumu saņem arī informāciju par ordeņu nēsāšanas kārtību. Tāpat kapitula sekretariāts ir gatavs sniegt konsultācijas, ja kādam rodas jautājumi par ordeņa nēsāšanu. Viņa arī pieļāva, ka nākotnē kapituls varētu rīkot īpašus pasākumus dažādos novados, vienkopus pulcējot visus apbalvotos, lai viņus godinātu kādā novadam vai valstij svarīgā reizē un vienlaikus lai veicinātu ordeņa nēsāšanas tradīciju.
Etiķete par ordeņu nēsāšanu
Ja ielūgumā norādīts dienas uzvalks, lietišķs uzvalks, tumšs uzvalks: apbalvotie kungi pie dienas uzvalka, lietišķā un tumšā uzvalka un apbalvotās dāmas pie dienas, lietišķā un izejamā kostīma nēsā (piesprauž) ordeņu miniatūrzīmes (ordeņu lentes rozetes) un miniatūrās ordeņa goda zīmes.
Miniatūro ordeņa zīmi nēsā valsts pasākumos, vizīšu laikā, oficiālos pasākumos.
Ja ielūgumā norādītais apģērbs ir smokings, bet dāmām vakartērps: pilna izmēra ordeņus kungi nekad neliek pie smokinga, bet dāmas pie vakartērpa. Klasiski pareizi šādos gadījumos ir nēsāt (piespraust) miniatūro ordeņa zīmi jeb tā saucamo miniatūro ordeni. Miniatūrā ordeņa zīme ir 14 mm x 14 mm un tā savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti.
Ja ielūgumā norādīta fraka kungiem, bet dāmām svētku tērps: klasiski pareizi šādās reizēs ir jānēsā (jāpiesprauž) pilna izmēra ordeņi vai goda zīmes.
