“Pie mums vara un tauta, kā arvien, dzīvo katra uz savas planētas!” Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienkāršie cilvēki ir nobombardēti ar draudīgiem nākotnes paredzējumiem. Sadārdzinājums, sadārdzinājums, sadārdzinājums – to vien dzird radio un televīzijā, un cenu pieaugumam augstākais punkts neesot sasniegts.
Ekonomikas eksperti, mediji, likteņa zīlētāji mētājas izskaidrojumos un interpretācijās, ko sagaidīt nākotnē, bet lielais vairums zinātāju stāsta, ka rudenī traģēdija būs plaša, krīze dziļa. Gads raksturojams kā bada. Inflācija – divciparu skaitļiem mērāma, pamatīga.
Īsi sakot, mēsli būs lieli, gaidāmi tiešām turbulenti apstākļi. Kad sāksies armagedons – Fukušimas dabas katastrofai, Taizemes cunami vai Monpelē vulkānizvirdumam analogi notikumi –, iedzīvotāji nonāks slimnīcā ar apsaldējumiem vai nobadināti līdz nāvei.
Mazākais, ka saniķosies veselība, bet būs jāgādā zārki. Kā liecina Pensionāru federācijas priekšsēde Aija Barča, viņas padotie reņģēdāji, tirdziņā iegājuši, apgriežas uz papēža un sprūk laukā, jo cenu smaguma dēļ vairs nevar atļauties nopirkt dienišķās reņģītes.
Vecīšiem trīc rokas, izdodot pēdējo piečuku vai cēneri par klaipiņu maizes. Latvieši spēka gados kosmodromos stāv rindā uz zvaigžņu kuģi, kas aizvedīs prom uz citu planētu, drošāku vietu, prom no iznīcības. Dūšīgākie tausta muskuļus – kazi, izdosies pārairēt līdz malām piekrautu laivu, pārcelties uz Gotlandi.
Kas nolēmuši palikt, apsver kuslas izdzīvošanas iespējas. Kā smagos apstākļos pabarot bērnus, kā apkurināt pajumti ziemā. Namīpašnieki vēršas pie laikziņiem un sinoptiķiem, jautājot, vai taisnība, ka 2022./23. gada ziema būšot bargākā un visaukstākā gadsimtā.
Krievu gāzes caurule atslēgta, cita truba pagaidām nav pievienota, komunālais rēķins par apkuri dara sirmus matus. Pašvaldību padomi par alternatīviem pretpasākumiem – mainīt apsildes veidu – nav gluži derīgi, jo arī par malku un šķeldu ir jāmaksā dubultā vai trīskārši. Ko darīt, ja krāsnis nesprakšķēs, gāzes katli nevārīsies, elektropieslēgums nedarbosies?
Necerot uz centralizēto siltumapgādi, cilvēki plāno aukstumā sasildīties ar mīkstiem bieziem halātiem, adītajiem džemperiem, vatētām segām, aitādas kažociņiem, domā, vai neatjaunot plītis vai dzīvojamistabas centrā neiekārtot ugunskura vietu. Rēzeknieši jau taupa, atvienojuši karstā ūdens padevi vasarā. Kāda kundze vērtēja – tauta ar utīm apaugs, jo mazgāšanās būs luksusa pakalpojums!
Arī „Rīgas ūdenim” savajadzējies palielināt tarifus, lai „uzlabotu pakalpojumu kvalitāti klientiem”, kad mūsu mājsaimniecība vēl pērn par Daugavā pasmelto krāna ūdeni izlīdzināti maksāja tikpat kā no velnszin kādas Dašavas transportēto krievu gāzi apkurei! Tagad ūdens maksās simtiņu mēnesī! Rīgā sirmgalvji būs spiesti atteikties no dzeršanas un kanalizācijas – patērēs kvasu, ies nokārtoties pa lielajām darīšanām tuvākajās priedītēs.
Latvijā vispār kailo dzīvību izvilks no azbesta un cita izturīga materiāla izgatavoti ļaudis! Tikām ģimenes pārskata atlikušās izdilušās finanšu rezerves, lūko, kuras dzimtas relikvijas un vecās iedzīves labumus pārdot, pārcilā lombardā nododamās servīzes, kristālu, vērtslietas iztikas līdzekļu papildināšanai.
Civilizētās valstīs jau zina risinājumus, kā palīdzēt – īpaši sociāli apdraudētām grupām. Eiropā valdības radušas uzņemties tādas saistības. Piemēram, nosakot ierobežojumus cenu kāpumam atsevišķiem preču un pakalpojumu veidiem. Pie mums vara un tauta, kā arvien, dzīvo katra uz savas planētas.
Asaraina līdzjūtība, līdzcietība par dzīves grūtībām priekšvēlēšanu laikā ir bieži sastopamas lietas politiķu vidē, bet palīdzības maksājumus sola tikai lielākajam vēlētāju slānim – pensionāriem, turklāt tikai maznodrošinātākajiem. Kam pensijas apmērs kaut eirīti pārsniedz trūkumcietēja normatīvu – jāpaciešas līdz labākiem laikiem.
Kur paliek agrāk aprūpētās un pabalstītās daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas, invalīdi – kategorijas, kas nabadzības skalā ir pirmajās vietās – tām būs kaput! Ar skopumu visā Eiropā izdaudzinātam finanšu ministram Reiram, miljonāram Ašerādenam par grūtdieņiem galva nesāp, savukārt premjers Kariņš aizbildinās, ka militārā apdraudējuma ēnā galvenā prioritāte ir armijas budžets, pārējiem iet talkā iespējas ir ierobežotas, atbalstam esot jābūt mērķētam.
Tā kā uz nabadzības sliekšņa esošās saimes lai gatavojas aklimatizēties trūkumam, postam un iespaidīgam labklājības līmeņa kritumam. Neviens dzīves dārdzības celšanos ierindas pilsoņiem neamortizēs un neatlīdzinās. Bet tad zināsim, par ko balsot vēlēšanās. Notikumu vērotāji gan paredz protestu gājienus un sociālos nemierus rudenī. Nevar izslēgt, ka saasinājumi būs.
