Pie Liepājas ezera novērota reta parādība – miglas varavīksne 2
Baltās naktis, reibinošā ziedošo pļavu un purvu smarža, lakstīgalas un jāņtārpiņi – tas ir jūnijs. Lai izbaudītu vasaras nakts burvestību, ir jāpamet ērtais krēsls komfortablajā dzīvoklī vai mājā, jāatmet bažas par rasu tavās kurpēs un biksēs, par odu kodumiem un vēlo atgriešanos. Tikai tad var ieraudzīt, sadzirdēt un sajust ko īpašu. Dabas mīļotājiem, putnu vērotājiem un medniekiem ir tā brīnišķīgā priekšrocība redzēt dabu tuvplānā un padalīties ar pārējiem.
Un tā 12.jūnija vakarā devos pļavās, lai pavērotu zaķus, lapsas un irbītes, un varbūt novērtētu kādu stirnu buku. Vērošana un uzskaite ir dzīvnieku populācijas apsaimniekošanas pamats. Ja jāietur līdzsvars starp bioloģiskās daudzveidības vadlīniju nosacījumiem, dzīvnieku skaitu konkrētās platībās un iedzīvotāju interesēm (postījumi dārzos un laukos), ir jāzina dzīvnieku populācijas stāvoklis konkrētā vietā.
Tikai esot dabā to var novērtēt. Vakars bija tukšs un kluss. Toties rīts nāca ar kolosālu miglu. Ap četriem rītā tā sāka velties kā milzīgs dūnu pēlis. Kādu brīdi varēja no paaugstinājuma raudzīties pāri baltajai jūrai, kurā kā noslēpumainas salas vīdēja lielāko koku galotnes, bet tad pazuda arī tās.
Kad saule pakāpās augstāk un sāka kausēt miglu, novēroju interesanto parādību. Kad baltajos šķidrautos jau varēja saskatīt krūmus un bebru namiņu desmit metru attālumā, ievēroju, ka uz kopējā miglainā fona veidojas balta arka. No mana skata punkta tā šķita vien 30-40 metru attālumā esam. Platums uz aci bija tikai kādi 20 metri, taču proporcijas kā varavīksnei.
Tā savā prātā ar nodēvēju šo parādību. Par miglas varavīksni. Ne vēsts no jebkādām krāsu joslām, kā septiņkrāsu gaismas arkai, ko mēs bieži novērojam lietus laika, kad saule iespīd starp mākoņiem. Tuvāk pieiet vai mainīt skata leņķi, protams, neizdevās tādēļ fotoattēlos šo varavīksni izdevās iemūžināt tikai pa daļām.
Lūk kā miglas varavīksnes parādīšanos skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti:
Miglas varavīksne – novērotā laika parādība veidojas, kad Saule ir 30-40° leņķī virs horizonta. Novērotājam jāstāv ar muguru pret sauli, un jāvērš skats uz miglu. Parādība veidojas līdzīgi kā varavīksne, tikai ūdens pilieniņi miglā ir tik mazi, ka nenotiek refrakcija, kas sadala ienākošo Saules staru pa redzamās gaismas komponentēm (kas piešķir krāsu varavīksnei). Šajā gadījumā notiek difrakcija, kad sīkie pilieniņi lauž gaismas viļņus. Lauzto saules staru ceļš kombinējas, veidojot gaišu arku uz miglas fona.
