Lielākais kultūras nams – Žīguros 3
Šķilbēnu un Rekovas pagastā piekopj latgalisko, toties Žīguri ir malēnieši. 1968. gadā MRS vajadzībām celtais kultūras nams šodienai ir pārlieku liels. Kā stāsta Žīguru kultūras nama vadītāja Valentīna Kaļāne, pagasta vajadzībām par lielu ir arī skola un bērnudārzs, kas celts 140 vietām un ko tagad apmeklē 30 bērni. “Septiņsimt pagasta iedzīvotājiem tas viss ir liela nasta,” viņa teic.
Kultūras nama vēriens patiesi pārsteidz. Divi stāvi, zaļā zāle, izstāžu zāle, mazā zāle un lielā zāle ar vairāk nekā 350 skatītāju vietām. Ēku izdodas uzturēt, pateicoties Viļakas novada domei, Žīguru MRS, zemnieku saimniecībai “Stārķi”, zviedru sadarbības partneriem un uzņēmējai Dagnijai Dalbiņai, kura palīdzējusi sagādāt gan mēbeles, gan vairākas klavieres. Te, Žīguru kultūras namā, atrodas arī Viļakas mūzikas un mākslas skolas mācību punkts. Žīguru bērniem, tāpat kā mazajiem Medņevā un Rekovā, nav jābrauc uz Viļaku, bet skolotāji ierodas viņu dzimtajā pagastā. Te notiek arī Romas Katoļu baznīcas draudzes dievkalpojumi, lai ļaudīm gados nav jāmēro ceļš uz Viļaku.
Astoņos kolektīvos piedalās vairāk nekā 80 pašdarbnieku. Amatieru teātris “Virši” lepojas, ka tikuši galā ar autortiesību prasībām un patlaban iestudē Danskovītes jauno lugu. Publikai autore pazīstama kā Nacionālajā teātrī izrādītās lugas “Latgola.lv” sacerētāja.
Amatieru māksla lielā mērā pastāv, pateicoties vadītāju entuziasmam un aizrautībai. Ar lielu atalgojumu viņi lepoties nevar – algā saņem 58 līdz 100 eiro par kolektīvu un šai summai var pieskaitīt pārdesmit eiro no valsts mērķdotācijas. Taču, kā teic Viļakas kultūras nama bērnu kolektīvu vadītāja Elita Logina, kas gan strādātu ar mazajiem bērniem, ja amatierkolektīvu vadītāji uz visu skatītos tikai un vienīgi caur atlīdzības prizmu?
Valentīna Kaļāne neslēpj, ka Žīguros sen nav viesojies neviens no profesionālās mākslas kolektīviem, kaut arī kultūras nams bez problēmām tos varētu uzņemt.
