Vidējā alga – 1800 eiro mēnesī. Kāpēc darbu Veselības ministrijā pametuši 29 ierēdņi un darbinieki? 140
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas, ka samērā liela darbinieku mainība ir visā valsts pārvaldē, jau ir ierasta lieta, bet ir atsevišķas ministrijas, kur darbinieku trūkums jau kļūst izteiktāks, un viena no tām ir Veselības ministrija (VM).
Kopš gada sākuma darbu šajā mazākajā ministrijā, kur ir 134 pastāvīgas amata vietas, pametuši 29 ierēdņi un darbinieki.
Darba attiecību pārtraukšanas iemesli esot dažādi – gan personiski, piemēram, dzīvesvietas maiņa, gan arī izdegšana, gan karjeras maiņa uz citu profesiju vai no publiskā uz privāto sektoru, informēja VM sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Gulbe.
Kā ļoti svarīgs iemesls darba attiecību pārtraukšanai tiekot uzrādīta arī lielā darba slodze, jo kopš 2020. gada sākuma Covid-19 pandēmijas radītie papildu pienākumi neesot nodrošināti ar papildu cilvēkresursiem.
Ilgstošā darba periodā tas atstājot iespaidu uz darbiniekiem, radot pārgurumu, spēku izsīkumu, kas nereti ir iemesls lēmumam pamest darbu. Šo procesu nevarot apturēt ar materiāliem stimuliem piemaksu veidā, jo tas esot īstermiņa risinājums.
Gulbe norādīja, ka viens no risinājumiem būtu finansējums jaunu amata vietu izveidei.
Kopš krīzes 2008. un 2009. gadā, kad ievērojami tika samazināts darbinieku skaits, VM neesot atguvusi iepriekšējos resursus, taču darba pienākumu apjoms arvien palielinoties.
It īpaši tas jūtams, sākoties kovida pandēmijai, jo jau tā salīdzinoši lielā apjoma darba pienākumiem klāt nākusi papildu slodze.
Juridiskā nodaļa zaudē priekšnieku
Pēc vairāk nekā desmit darba gadiem ministrijā darba vietu nomainījis Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis, kurš uzvarējis Rīgas Stradiņa universitātes izsludinātajā konkursā, un tagad tur vada tādu pašu nodaļu.
Amatu atstājusi arī viņa vietniece Anita Jurševica, savukārt viens no nodaļas darbiniekiem ir pārcelts uz Finanšu ministriju.
“Jau labu laiku biju apsvēris iespēju pēc tik ilga laika vienā darbā kaut ko savā dzīvē mainīt. Bija neomulīgi doties projām kovida karstākajā laikā – kolēģi smagi strādā, bet es aizeju, tāpēc darba attiecības pārtraucu, kad slimības izplatība vairs nebija tik augsta. Ministrijā patiešām ir ļoti liela darbinieku mainība.
Pirmkārt, darbs ir ļoti nospiedošs, reti kad dod gandarījumu, jo visu laiku ir ārējā neapmierinātība. Otrkārt, arī atalgojums ir objektīvs faktors darba attiecību pārtraukšanai, īpaši tajos amatos, kas nav saistīti ar vadītāja līmeni. Ne viens vien darbinieks aiziet strādāt privātajā sektorā, un mēs zaudējam to, kas šajos cilvēkos ir investēts, strādājot valsts pārvaldē,” pastāstīja Osis.
“Gaidāmās izmaiņas laikus bija zināmas, tādēļ tām bijām gatavi. Juridiskā nodaļa šobrīd veic savus pienākumus, un konkrētās izmaiņas neietekmē tiesību aktu izstrādes procesu,” mierina veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Arī bijušais Vakcinācijas biroja koordinators Edgars Labsvīrs, kurš 2020. gadā pameta Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora amatu, atradis citu ar medicīnas tehnoloģijām saistītu darbu.
“Kad vadīju NVD, kadru mainība tur bija vēl lielāka nekā ministrijā, un viens no iemesliem bija tas, ka tā ir zemāk atalgotā iestāde veselības aprūpes resorā. Slodžu un atalgojuma līdzsvars nenoliedzami zaudē privātajam sektoram.
Atalgojuma jautājumā, droši vien, savu lomu spēlē tas, ka papildu finansējums tiek novirzīts mediķu algu palielināšanai un kompensējamiem medikamentiem.
Kad naudas nozarē tik ļoti trūkst, tad to likt ierēdņu algās sabiedrība uzskata par nepareizu. Tas neveicina labāko ekspertu piesaisti un viņu noturēšanu ministrijā,” sacīja Labsvīrs.
Ministrija – “kaujas apstākļos”
Arī veselības ministrs uzskata, ka darbinieku mainības pamatā pandēmijas apstākļos esot cilvēcisks pārgurums un izsīkums, kuru rada nenormāla slodze, emocionālā spriedze, daudzi, tostarp netaisni, pārmetumi un nopēlums no politiķiem, medijiem un sabiedrības, vadības maiņa, milzu intensitātes attālināts darbs.
Klātienē strādājošajiem papildu neērtības radot VM ēkas nebeidzamais remonts.
“Arī ministrijas un padotības iestāžu darbinieki, līdzīgi kā mediķi, cīnās pandēmijas frontes pirmajās līnijās, taču bieži tiek nenovērtēti. Tādos kaujas apstākļos nestrādā neviena ministrija, to var salīdzināt tikai ar Finanšu ministrijas slodzi 2008. un 2009. gada krīzes laikā,” norādīja Pavļuts.
Ministrs ir pārliecināts, ka tomēr kadru mainību nav iespējams apturēt tikai ar piemaksām Covid-19 laikā, papildu darbam vajadzīgi arī papildu darbinieki.
Piemēram, vakcinācijas procesa organizēšanā nozīmīgs papildspēks esot jaunizveidotā NVD vakcinācijas nodaļa. Neskatoties uz pandēmiju, VM un padotības iestādēm joprojām izdodoties piesaistīt augsta līmeņa speciālistus.
“Augsta personāla mainība ministrijā ir jau vairākus gadus, un tas, protams, nevar neatstāt iespaidu gan uz ministrijas, gan padotības iestāžu sniegumu un produktivitāti. Nevar izslēgt, ka situācija ietekmē arī ministra darbu, tomēr tas lielā mērā atkarīgs arī no ministra biroja, kura sastāvs ir nemainīgs,” atzina Pavļuts.
Taču viens no iemesliem, kas arī veicina darbinieku aizplūšanu no ministrijas, un tas neoficiāli tika pieminēts vairākās sarunās ar ministrijas darbiniekiem, esot pēdējie notikumi, uz kuriem viņi raugoties kritiski, kad veselības ministrs, ņemot vērā dienesta pārbaudē konstatēto, izteica rājienu, bet ar to neaprobežojās, un pieņēma lēmumu ilggadējo ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško pazemināt amatā par neprasmīgi veiktu vakcīnu iepirkumu.
Līdzīgs liktenis ir arī Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkūzenam – viņš pazemināts amatā uz trim gadiem, kaut gan viņam nav bijis uzdots atbildēt par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem.
Henkūzens ir vērsies ar prasību tiesā, patlaban atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un oficiāli skaitās pārcelts uz Veselības inspekciju par vadītājas vietnieku veselības aprūpē.
Šis amats iepriekš tika piedāvāts D. Mūrmanei-Umbraško, bet viņa no tā atteicās un uzrakstīja atlūgumu, un patlaban veic Aizkraukles slimnīcas valdes locekles pienākumus.
Vidējā atlīdzība – 1800 eiro
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante, atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškule pastāstīja, ka VM darbinieku alga esot 96% no ministriju algu skalas maksimuma.
Tā esot tieši pa vidu – mēnešalga vidēji svārstoties ap 1500 eiro, bet kopā ar piemaksām vidēji esot 1800 eiro. Mazākā alga ar piemaksām esot 1093 eiro.
“Likums pieļauj, ka cilvēkam var samaksāt algu un maksimāli piemaksāt 60% no tās. Vienmēr rodas jautājums, vai ir nauda un vai vadībai ir vēlme un drosme uzņemties atbildību darbiniekiem noteikt papildu piemaksu. Lielā mērā daudz kas ir atkarīgs no tā, kā iestādes vadītājs virza personāla politiku,” skaidroja Ruškule.
