Latviete, kas izrotāja Anglijas karalieni. Saruna ar juvelieri Ivonnu Poplansku 4
Daudzi, iespējams, būtu gatavi atdot jebko, lai tikai kaut reizi dzīvē tiktu pie Anglijas karalienes uz tēju, taču britu rotu dizaina uzlecošā zvaigzne latviete IVONNA POPLANSKA, kas Lielbritānijā dzīvo jau 10 gadus, Bekingemas pilī ir bijusi ne tikai uz tēju, viņa ir radījusi Lielbritānijas Juvelieru ģildes dāvanu karalienei Elizabetei 60 gadu valdīšanas jubilejā – piespraudi “Bezgalības dūja” (“The Ethernal Dove”). Ivonnai ir tikai 29 gadi, bet viņa jau ir atzīta par vienu no 2014. gada Lielbritānijas “Top 100” ietekmīgākajiem cilvēkiem juvelieru pasaulē.
– Kā nokļuvi Anglijā?
– Pēc vidusskolas beigšanas zināju, ka vēlos mācīties juvelierizstrādājumu dizainu, taču Latvijā tas nebija iespējams. Viena pati aizbraucu uz Angliju mācīties, man bija tikai 19 gadi. Sākumā dzīvoju kopmītnēs kopā ar sešām meitenēm, četru mācību gadu laikā pārvācos sešas reizes. Mājvietas bija dažādas, gan skaistas, gan ar pelējumu un pelēm, arī istabas biedri bija visdažādākie. Sākumā pat īsti nesapratu dažādus angļu valodas akcentus, profesionālo terminoloģiju. Pirmo pusgadu nosēdēju lekcijās, nesaprotot gandrīz neko no angļu, īru un skotu pasniedzēju teiktā. Pēc tam jau pamazām sāku pierast. Galu galā pabeidzu bakalaura studijas ar augstāko iespējamo novērtējumu. Milzīgi pateicos savai mammai par morālo un finansiālo atbalstu. Mamma mani iedvesmoja tiekties pēc sapņiem un nekad nepadoties!
– Vai mācību laikā strādāji profesijā vai, tāpat kā lielākā daļa jauniešu, par oficianti kafejnīcā?
– Universitātes laikā sāku strādāt pērļu kompānijā. Maniem darba devējiem ķīniešiem piederēja pērļu audzētava Ķīnā, un viņi importēja pērles. Mans uzdevums bija gatavot unikālas rotas līgavām, līgavu māsām, mammām, kāzu viesiem, pieskaņojot tās pie tērpiem un audumiem. Rotas bija ar baltām un krāsainām pērlēm, kristāliem. Pēc studiju beigšanas kādu brīdi strādāju par mācekli pie Šona Līna, kurš gatavoja rotaslietas leģendārajam Aleksandram Makvīnam. Pēc tam sapratu, ka vēlos iegūt maģistra grādu, tādēļ nolēmu studēt Londonas Zeltkaļu centrā.