Pie jūras dzīve mana… 0
Regate esot pulcējusi pusotru miljonu skatītāju un uz vairākām dienām apturēja visu veidu transportu prāvā Rīgas daļā. Un ar raibu jandāliņu nokaitināja dažus un sajūsmināja daudzus.
Bet tiešām laimīgi un vecās labās dziesmas pilni svētdien, 28.jūlijā, bija tie daži simti rīdzinieku, kuriem (vai draugiem) atradās laivas, ko Daugavā uz jūras pusi griezt un būt diženās un unikālās aiziešanas pašā viducī. Starp kājāmgājēju tūkstošiem aplipušajiem Mīlgrāvja un Bolderājas moliem.
Tikai tā, jūras vārtos, tu redzi, cik diženi un izaicinoši lepni ir “Mir” un “Kruzenšterns”, “Londonas pelikāns” un “ALEXANDER von HUMBOLDT II”. Tikai te, līča plašumā, bocmaņi svilpj savus jungas augstu rajās, te Sanktpēterburgas smagnējais (pirātu?) “Štandart” uzbliež no lielgabala zviedru karoga rotātajam kaimiņam, kurš atbild ar to pašu (tukši, jau tukši tie lādiņi, bet skaņa īsta). Un blakus maigajos un šodien pat siltajos viļņos dažu simtu vērtā “pūslī” ar pieczirgu “Suzuki” motoriņu šūpojas ģimenīte, kuras jaunākie varbūt būs jūrnieki. Kā tur tam zaļajam uz sāniem rakstīts – TALL SHIPS YOUTH TRUST…
Burām tic jaunie. Šodien es arī. Un viss Rīgas līcis, kas šādu dzīvību sen nav redzējis. Un diemžēl tik drīz atkal neredzēs. Pārāk retas tās regates…