Operēt vēnas tikai uz aci mūsdienās ir noziegums. Kā ārstēt vēnu slimības un kam jāpievērš uzmanība? 1
Tāda vai citāda vajadzība nonākt flebologa redzeslokā dzīves laikā gadās teju vai katram cilvēkam, uzskata flebologs Juris Rīts.
Piemēram, kādam pēc gara ceļojuma var būt pietūkušas kājas, bet citam traucē neglīta paplašināta vēna.
Retāk sastopama, taču nepārprotama vajadzība pēc šā speciālista palīdzības ir varikozes gadījumā, kad problēma ir acīm redzama. Novērtējot individuāli, ārsts var atrast vispiemērotāko risinājumu, taču arī pacientam jābūt līdzestīgam – jāsadarbojas ar ārstu un jārespektē viņa ieteikumi, lai sasniegtu ārstēšanas mērķi.
Nepieciešamība saņemt flebologa palīdzību var būt acīm redzama un sajūtama, bet reizēm – nepamanāma.
Pirmajā gadījumā tā saistīta ar diskomfortu, ko izjūt, ja ir neveselas vēnas, piemēram, smaguma sajūta kājās vai tūska, taču traucējošs var būt, piemēram, neglīts asinsvadu tīklojums uz kājām vai rokām, sievietēm – arī dekoltē zonā.
Par objektīvu nepieciešamību vērsties pie flebologa pats cilvēks var arī nezināt vai neaizdomāties, jo slimībai nav ļoti traucējošu pazīmju, piemēram, asimptomātiski paplašinātu vēnu gadījumā. Cits savukārt ir iemācījies ar savām vainām sadzīvot un vairs nevar iedomāties, kā ir bez tām.
Redzamas un neredzamas slimības
“Sūdzību spektrs, ar kādām pie mums vēršas cilvēki, ir ļoti plašs, sākot ar tādām, kuras paretam parādās un tad atkal izzūd, līdz tādām, kas traucē jau gadiem un apgrūtina ikdienu,” pastāsta flebologs Juris Rīts.
Flebologa darbā būtisks jautājums ir, kad patiešām vajadzīga iejaukšanās.
“Agrāk ar asinsvadu ārstēšanu nodarbojās ķirurgi. Daudzi no viņiem teica – kamēr nav reālu pro-blēmu, es neko neoperēšu. Līdz ar to minētās asimptomātiski paplašinātās vēnas nebija iemesls, lai iejauktos,” stāsta ārsts.
“Attīstoties medicīnai, tehnoloģijām, izpratnei un arī cilvēku vajadzībām, pirms 20–30 gadiem attīstījās plašs asinsvadu ķirurģijas virziens – fleboloģija, kas pastiprinātu uzmanību pievērsa tieši vēnu ārstēšanai un pētījumiem šajā jomā.”
Ap 90% flebologu darba saistīti ar kāju vēnu ārstēšanu: gan ar kosmētisku pro-blēmu novēršanu, gan slimu cilvēku ārstēšanu – arī smagos klīniskos gadījumos un akūtās situācijās, piemēram, traumu vai trombožu gadījumā, kā arī ar palīdzību robežgadījumos, kad saslimšana var būt redzama ar neapbruņotu aci, taču cilvēkam nekādi netraucē.
“Arī cilvēki paši ir daudz informētāki un nāk pie ārsta teikdami – man nesāp, bet es negribu, lai man sāk sāpēt,” piebilst speciālists. Kamēr slimība ir sākuma stadijā, to var izārstēt ar nelielu iejaukšanos un daudz vienkāršāk nekā ielaistu kaiti.
Trombs kā lāsteka
Ir divas vēnu saslimšanu pamatgrupas. Viena no tām ir vēnu paplašināšanās, sākot ar kosmētiskiem defektiem un beidzot ar slimībām, kas var izraisīt sāpes, iekaisumus vai čūlas.
Otra – vēnu slēgšanās, kad tajās veidojas trombi, kas reizēm var būt bīstami dzīvībai.
Pie flebologa – ar gatavību sadarboties
“Atkušņa laikā pie jumta malas veidojas lāstekas: no jumta tek un sasalst. Trombs rodas līdzīgi. Asinis plūst tam garām, un noteiktu apstākļu dēļ trombam pielīp vēl citi asins elementi. Tas kļūst lielāks un smagāks. Kad tiek sasniegts kritiskais punkts, trombs notrūkst un ar asins plūsmu var nonākt plaušu asinsvados. To sauc par plaušu artēriju emboliju, cilvēks sāk smakt, šī situācija ir dzīvībai bīstama. Lai tā nenotiktu, cenšamies cilvēkus iedrošināt laikus vērsties pie speciālistiem.”
Dzīvesveida ietekme
Vai katrs pats var kaut ko darīt veselības labā, lai vēnas pēc iespējas ilgāk būtu veselas?
“Jā, tas ir līdzīgi kā ar zobārstu – pats var daudz darīt zobu veselības labā, kaut gan skaidrs, ka ar zobārstu agri vai vēlu nāksies sadraudzēties,” atbild ārsts.
Jo draudzība sāksies savlaicīgāk, jo agrāk izdosies novērst vai mazināt vēnu problēmas.
“Tad ilgtermiņā šī draudzība izmaksu ziņā būs efektīvāka. Piemēram varu minēt jaunas sievietes, kuras plāno ģimenes pieaugumu: labāk nelielu vēnu problēmu konstatēt un novērst jau pirms grūtniecības un dzemdībām nekā sagaidīt, ka šo apstākļu ietekmē tā kļūst nopietnāka un sarežģītāk ārstējama, īpaši, ja ģimenes anamnēzē jau ir vēnu slimības, teiksim, tās bijušas mātei.”
Citi ieteikumi – sekot līdzi savai veselībai, būt kustīgiem, neaudzēt svaru, nesmēķēt.
“Tie, kuri lieto alkoholu un smēķē, parāda savu vieglprātīgo attieksmi pret veselību,” ir pārliecināts Juris Rīts.
“Ja uzņemos ārstēt smagi slimu pacientu, kuram ir čūlas vai tamlīdzīgas problēmas, parasti pārliecinos, vai viņš būs līdzestīgs. Ja pasaka – nē, tu tikai ārstē, bet es turpināšu dzert, smēķēt un būt mazkustīgs, rezultātu nebūs. Tad nevaru palīdzēt, no šāda pacienta atsakos. Uzskatu, ka tas ir godīgi.”
Viņa praksē šajā ziņā bijuši arī labi piemēri – izdevies pārliecināt gan apmeklēt psihoterapeitu un atmest kaitīgos ieradumus, gan veselīgi novājēt. “Esmu sev izveidojis uzticamu citu medicīnas nozares kolēģu loku – pie viņiem nosūtu, lai ar šo speciālistu palīdzību pacients varētu saņemt adekvātu ārstēšanu.”
Vājā vieta – vēnas
Vēnu veselība gan nav atkarīga tikai no dzīvesveida, bet arī no iedzimtības: gēnu kombinācijas rezultātā tā var būt organisma vājā vieta.
Tādos gadījumos flebologs var novērst pacienta pašreizējās sūdzības: sāpes, smaguma sajūtu, niezi, tomēr pētījumos nav pierādīts, ka ar medikamentiem, ziedēm vai pat ķirurģisku iejaukšanos varētu novērst risku par slimības attīstīšanos nākotnē. Kvalitatīva ārstēšana tomēr var novērst smagu slimības formu veidošanos.
“Saviem pacientiem saku – nelielas problēmas risināt savlaikus ir vienkāršāk nekā ārstēt ielaistas un samilzušas. Pēc kvalitatīvi veiktas ārstēšanas recidīva risks nav liels. Atkārtotu lielu un sarežģītu operāciju nevajadzēs! Iztiksim ar injekcijām, sliktākajā gadījumā ar nelielu operāciju.”
Kā piemēru ārsts min šādu gadījumu: izmeklējot pacientu, viņš noteicis, ka nav akūtas nepieciešamības operēt, bet būtu vajadzīgi kosmētiski un funkcionāli uzlabojumi – tad, kad cilvēks jūtas tam gatavs.
“Viņš – jauns, spēcīgs, sportisks vīrietis – atgriezās pie manis, kad bija nobriedis operācijai, – pēc diviem trim gadiem. Izrunājāmies, un viņš pastāstīja – neilgi pēc iepriekšējā apmeklējuma viņam bijis iekaisums, taču, par spīti tam, viņš turpinājis strādāt – spēka taču pietiek. Pie pārslodzes saasinājusies problēma pacienta vājajā vietā – vēnās: atdalījies trombs, un viņš ar plaušu trombemboliju nonācis reanimācijā, kur ārstiem laimējies viņam izglābt dzīvību.
“Varikozas vēnas – tādi mezgli vai bumbuļi, ko ļoti daudzi uzskata tikai par kosmētisku defektu, – bieži vien ir kā tā jumta mala ar lāstekām. Tur veidojas trombi. Pastarpināti tas apdraud veselību un dzīvību – ne jau slimās vēnas, bet trombi! Pētījumi gan liecina, ka risks šādi saslimt ar emboliju ir niecīgs, bet tam vienam no tūkstoša vai simt tūkstošiem pie noteiktiem apstākļiem tas var būt liktenīgi.” Kas var būt šie “noteiktie apstākļi”?
Pēc ārsta teiktā, tas var būt apstākļu komplekss – gan fiziski, gan garīgi. “Kad esam labā fiziskā formā, mums ir labs garastāvoklis un kopumā veicas, neslimojam. Bet, kad mūs izlamā vai esam piekusuši, gadās arī paklupt un gūt traumu vai kā citādi saslimt. Organisms ir sarežģīta struktūra, tajā ir daudz likumsakarību.”
Diagnostikas zelta standarts
Ja vēnu slimības traucē, jo sagādā nepatīkamas sajūtas, vai arī ļoti nepatīk to izskats, skaidrs, ka cilvēks agrāk vai vēlāk nonāk pie ārsta. Taču ar kādiem izmeklējumiem savlaikus atklāt neredzamās un nejūtamās problēmas?
Juris Rīts iesaka ieklausīties intuīcijā – viņš pats pieredzējis, ka izmeklējumi apstiprina to, ko pacientam saka priekšā iekšējā balss. Par zelta standartu gan uzskatāma vizīte pie flebologa un izmeklējums ar ultraskaņas iekārtu, jo tikai vizuāls novērtējums vien nav pietiekams. Vislabāk, ja izmeklējumu izdara tas pats ārsts, kurš veiks ārstēšanu.
“Operēt vēnas tikai uz aci mūsdienās ir noziegums, jo tā nevar novērtēt ne kur tās sākas, ne kur beidzas,” ir pārliecināts ārsts.
“Pārbaude bez ultraskaņas, manā izpratnē, ir tas pats, kas aiziet pie galdnieka un teikt – lūdzu, uztaisiet man galdu, tikai lineālu nelietojiet.”
Sonogrāfiskais izmeklējums ir drošs – nav pierādījumu, ka ultraskaņa jebkādā veidā kaitētu veselībai, to plaši izmanto dažādās medicīnas nozarēs, ieskaitot ginekoloģiju un dzemdniecību.
Pat relatīvi nenozīmīgu vēnu problēmu gadījumā šī izmeklēšana ir absolūti nepieciešama, citādi arī ārstēšana var notikt virspusēji, pamatcēloni nekonstatējot un problēmu tā arī neatrisinot.
“Tā nav fleboloģija, tā ir tikai kaut kādu vēnu operēšana. Pēc idejas, vēnu var izārstēt virspusēji vai tikai mazu gabaliņu no tās, bet tas nenovērš atkārtotu nepieciešamību vērsties pie ārsta ar jau samilzušiem sarežģījumiem. Neizmeklējot pietiekami dziļi, var nepamanīt, teiksim, asimptomātisku dziļo vēnu trombozi – tad cilvēks tiek nopietni apdraudēts, par spīti tam, ka ir vērsies pie ārsta. Tāpēc var teikt, ka visdārgākā ārstēšana ir tā, kas nepalīdz.”
Ārsts mēdzot pacientiem skaidrot: slimas vēnas un slimu vēnu dēļ slimas kājas nav viens un tas pats. Līdzīgi kā ar zobiem – ja ir slims zobs, tas nenozīmē, ka noteikti ir slima arī galva, taču dažkārt slima zoba dēļ var saslimt ne tikai galva, bet viss organisms.
Mūsu eksperts Juris Rīts, flebologs
