Pie meinkūnu šķirnes kaķa Fidžeralda, kurš dievina ūdeni 2
Kaķi parasti no ūdens baidās. Ja kažoks pārāk sasmērējies un mincis spiests vannoties, dara to ar lielu nepatiku. Bet Ievas un Jāņa Jūrmalnieku ģimenē Bolderājā mīt astoņus mēnešus vecs meinkūnu šķirnes kaķis Fidžeralds, kuram ļoti patīk ūdens.
Taču Fidžeralds nav vienīgais Jūrmalnieku ģimenes mīlulis. Pavisam Ieva un Jānis devuši pajumti piecām radībiņām – skaistulim Bordo dogam Hārlejam un četriem kaķiem – Miķelītim, Mildiņai, Rūdim un Fidžeraldam. Lai piedod Hārlejs, bet šoreiz rakstā vairāk uzmanības veltīsim kaķiem.
No Jūrmalnieku četru kaķu saimes tikai Fidžeralds lepojas ar tīriem šķirnes ciltsrakstiem. Pēc tam, kad tikko bojā bija gājusi Ievas mīļā kaķenīte Froilenīte, mazo meinkūniņu uzdāvināja kāda laba paziņa. Tobrīd Fidžeraldam bija trīs mēneši. Pārējie Jūrmalnieku kaķi ir paņemti no ielas.
Ieva Jūrmalniece aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Trīnīte”. Šīs biedrības centrs atrodas Valmierā, bet filiāle darbojas arī Rīgā. Ieva piedalījusies un turpina piedalīties daudzu smagā stāvoklī nonākušu dzīvnieku glābšanā. Arī patlaban viņas mājās kāds ielas minka atgūstas pēc smagas traumas – gurnu lūzuma. Smagos miesas bojājumus viņam nodarījis Bolderājas klaiņojošo suņu bars.
Ieva stāsta, ka viņu mājās ik pa laikam nonāk kāds ielas kaķis, kurš te atveseļojas pēc kādas traumas vai slimības, lai tad atrastu sev jaunas mājas. Runcītis Fidžeralds ļoti labi saprotas ar šiem dzīves pabērniem. Viņš, var teikt, ir kā tilts starp ielas kaķa veco un jauno dzīvi. Labprāt rotaļājas ar viņiem un piedalās viņu socializācijā, palīdzot saprast, kā tas ir – dzīvot kopā ar cilvēkiem viņu mājoklī.
Fidžeralda mīlestība pret ūdeni atklājās nejauši. Vakaros, kad Ieva devās likt vannā mazo dēlēnu, kaķu puika, nadziņiem skrapstot, steidzās līdzi – ka tikai nenokavē svarīgo vannošanās brīdi. Vispirms uzlēca uz vannas malas, parotaļājās ar tekoša ūdens strūklu, pēc tam sāka mest ūdenī savas rotaļļietas. Notiek tā – kaķis tās samet vannā, puisēns met ārā. Tā viņi abi rotaļājas, līdz kaķa kuplā, biezā spalva ir pavisam slapja. Un tāds izmircis un no rotaļāšanās saguris Fidžeralds pēc tam lien gultā blakus Ievai un Jānim.
Reiz viņi abi pamanīja, ka pazudis vannas aizbāznis. Izrādījās, pie tā vainīgs Fidžeralds. Viņš aizbāzni satver ar ķepām, paņem zobos, aiznes un rūpīgi noslēpj. Lai kaķim novērstu domas no aizbāžņa zagšanas, Ieva vakaros vannā ielaida nedaudz ūdens. Bet nekā, sanesis vannā rotaļlietas un brīdi ar tām paspēlējies, Fidžeralds vienalga izvilka vannas aizbāzni un noslēpa. Tagad pārim neatliek nekas cits kā aizbāzni turēt kaķim nepieejamā vietā.
– Fidžeraldam ir tik daudz enerģijas, ka visi trīs pārējie kaķi kopā netiek ar viņu galā, – teic Ieva. Ir dzirdēts, ka meinkūni raksturā esot diezgan nešpetni, bet Jūrmalnieku Fidžeralds ir īsts mīļuma iemiesojums. Ne kož, ne skrāpē. Arī visādā citādā ziņā īsts paraugkaķis. Kad viņš ieradās Jūrmalnieku ģimenē, Ievas un Jāņa dēlēns Jānis Eduards vēl bija pavisam mazs. Abi kopā ēda, gāja vannā un gulēja, var teikt, abi kopā uzauga. Ievai bija jābaidās nevis no tā, ka kaķis varētu nodarīt pārim bērnam, bet ka mazulis neapzināti nenodara sāpes minkam.
Ēst Fidžeraldam vajadzētu speciālo meinkūniem paredzēto profesionālo barību, stāsta Ieva. Bet Fidžeraldam tā diez kā negaršo, tāpēc viņš regulāri čiepj ēdamo no pārējo kaķu bļodiņām. Nesen Ieva atklājusi, ka visiem četriem minkām ļoti garšo liellopu sirdis. Kad atveras ledusskapis un nočaukst maisiņš, kurā sirds glabājas, visi kaķi, lai kur arī iepriekš būtu bijuši, ir klāt. Lai dabūtu šo kārumu, viņi ir gatavi pat tupēt kā suņuki, priekšā smuki turot ķepiņas.
Laikam augumā tik lielam un enerģiskam kaķim kā Fidžeralds ar dienā uzņemto barību vien nepietiek, tāpēc viņš prasa ēst arī naktī. Modina saimniekus nakts melnumā ap trijiem četriem, lai saņemtu nakts maltīti. Lai katru reizi naktī nebūtu jādodas uz virtuvi pēc kaķa barības, Ieva to ik vakaru slēgtā trauciņā paslēpj skapītī pie gultas.
– Nevaru iedomāties savu dzīvi bez dzīvniekiem, – teic Ieva, – viņi mājās ienes dzīvīgumu, var teikt, ir kā mājas dvēseles. Māja bez dzīvniekiem – tās būtu tikai tukšas sienas.
