“Pie durvīm nomests jērs restorānam nederēs!” Kā vietējam mazzemniekam izkonkurēt lielos ražotājus 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā mazā platībā saražot izcilus produktus un gūt no tā ekonomisku labumu? Tā vienmēr bijusi mazzemnieka vai mājražotāja galvenā problēma.
Šogad to vēl vairāk pastiprinājusi kovidkrīzes diktētā situācija, kad tirdziņi tika atcelti, bet pircēji labprātāk izvēlējās kvalitatīva produkta piegādi uz mājām. Tas izsauca milzīgu pieprasījuma kāpumu, ar ko dažs labs saimnieks netika galā.
Turklāt, ko tur slēpt, situācija daudzus piespieda legalizēties.
Iepriekš tirdziņos šepte gāja no rokas tāpat, bet tagad preces noietam internetveikalā vai lielveikalā spēles noteikumi ir citi. Tie prasa ne tikai “tīrus papīrus”, bet arī stabilu kvalitāti, regulāras piegādes, oriģinālu zīmolu un saprātīgu produkta cenu. Ja tā visa nebūs, pieaugošā konkurence ražotāju noēdīs bez sāls.
Lai bizness ietu no rokas
Nedēļas nogalē “Hanzas peronā” notika konference “Vietējie produkti nākotnes tirgū”, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Pavāru klubu un Zemkopības ministriju.
Pasākumā nozares zinātāju teiktajā iezīmējās silts ieteikums zemniekiem. Proti, pirms laist produktu tirgū, jāizdomā, kam īsti tas paredzēts. Jo ir atšķirība, vai savu preci tirgo tirdziņā, pārdod veikalam vai piegādā restorānam.
“Atbrauc zemnieks un nomet jēru pie restorāna durvīm, sak, še ņem labu mantu. Bet man nevajag visu jēru, bet gan vienu cisku! Zemnieks apvainojas. Nu labi, paņemu to jēru, bet nākamreiz sadarbības vairs nebūs.
Ja bija runāts, ka jāpiegādā sagatavots gabals noteiktā temperatūrā, tad nedrīkst pēkšņi mainīt noteikumus.
Vajag saprast restorānu, veikalu vai tirdziņu prasības, tām pielāgoties, un tad bizness aizies no rokas. Turklāt jāievēro ļoti svarīgs sadarbības nosacījums – regulāras piegādes,” tā viens no pazīstamākajiem Latvijas šefpavāriem, Līgatnes “Pavāru mājas” saimnieks Ēriks Dreibants.
Līdzīgās domās arī veikalu tīkla “Top!” iepirkumu direktore Sabīne Lakuča: “Spontāni piedāvājumi – šodien piegādāsim ābolu kravu, bet rīt nekā – neder. Mūs interesē ilgtermiņa sadarbība un garantija, ka produkts būs arī pēc mēneša.
Salīdzinājumā ar lietuviešiem latvietim joprojām klibo pārdošanas prasme, tādēļ cenšamies apmācīt savus piegādātājus.”
Vaicāta, vai pircējs arī tagad groziņā liek vietējo preci, lai gan tā dārgāka, viņa atbild apstiprinoši. “Jā, latvietis meklē vietējo produktu. Skaidrs, ka tas būs dārgāks par importu, jo neaudzējam augļus vai dārzeņus miljonos hektāru, kur mazākas izmaksas.
Tomēr cilvēki piedomā, ko ēd paši un ko dod bērniem, līdz ar to ir gatavi maksāt vairāk par kvalitāti. Pieprasījums aug, un ir svarīgi, lai piedāvājums aug tam līdzi.”
Arī kooperatīva “Kuldīgas labumi” valdes locekle Agnese Buka norāda – vietējos produktus pircēji izvēlas, bet tikai tos, kam laba kvalitāte un saprātīga cena. “Skaidrojam mājražotājam, ka kvalitāte un cena nedrīkst būtiski atrauties no citzemju gardumiem, citādi izvēle būs par labu tiem.”
Kas attiecas uz vietējo produktu, Ē. Dreibants teic, ka par tādu uzskata arī tādus, kas nāk no Igaunijas un Lietuvas.
“Piemēram, ja ēdienkartē ir zandarts, tad godīgi sakām, ka tas nenāk no vietējiem ezeriem, bet gan no Peipusa, jo tur lielāka nozveja. Zivs, kas nozvejota pārsimt kilometru tālāk, ne ar ko neatšķiras. Es vietējo produktu uztveru vairāk kā Baltijas produktu.”
Konkursi un godalgu birums
Lai rosinātu restorānu pavārus vairāk izmantot vietējos produktus, konferences laikā notika arī konkurss, kurā piedalījās 29 ražotāji ar 71 produktu. Uzvarētājos – dažādi sieri, liellopa steiks, marinētas gailenes, kūpināta karpa, foreles pastēte un virkne citu gardumu.
Katras kategorijas uzvarētājiem piešķirta medaļa, diploms un zelta etiķetes, ko turpmāk var izmantot kā marķējuma papildu elementu. Otrās un trešās vietas ieguvēji saņēma diplomus, kā arī sudraba un bronzas etiķetes. Tas turpmāk būs papildu elements, ko ražotājs drīkstēs izmantot produkta tālākai virzīšanai tirgū.
Tāpat jaunums bija arī īpašs konkurss skolu un bērnudārzu pavāriem. Tajā uzvaras laurus guva Latgales komanda, otro vietu ieņēma Vidzeme, trešo – Zemgale, bet ceturto – Kurzeme.
“Mums ir milzīgs gandarījums par ārkārtīgi lielo interesi no ražotājiem par dalību produktu konkursā. Mūsu saimnieki prot pārsteigt ar nebijušu garšu kombinācijām –
piemēram, melleņu ogu sulas ekstrakts tiešām pārsteidza daudz pieredzējušo profesionālo ārvalstu un pašmāju pavāru žūriju.
Nenoliedzams gandarījums ir par skolu pavāru uzdrīkstēšanos piedalīties šajā konkursā – to noteikti turpināsim arī nākamgad!” tā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Pavārus vērtēja starptautiskā žūrija, kurā no Latvijas bija iepriekšējais “Reaton Zelta pavārnīcas” ieguvējs Raimonds Zommers.
Zīmola “Novada garša” ietvaros pirmo reizi notika arī Pavāru kluba un “Reaton” rīkoto Gada pavāru un pavārzeļļu meklējumi. Saspringtā cīņā Gada pavāra titulu ieguva Heinrihs Erhards no “Grand Hotel Kempinski Rīga” (attēlā kopā ar pavārzelli Ozguru Gurkanu), savukārt par Gada pavārzelli tika atzīts Deniss Korotkovs.
