Māris Antonevičs: Pie brūkošā tilta tirgošanās nevietā 0
Pirmajās nedēļās pēc Zolitūdes traģēdijas daudzi cilvēki, ieejot kādā lielveikalā, vispirms paskatījās uz augšu – vai tur nav redzamas kādas plaisas vai citi bojājumi. Arī katrs signalizācijas zvans tika uztverts ļoti nopietni. Ar laiku šis saasinātais pašsaglabāšanās instinkts, protams, atgriezās ikdienišķā līmenī.
Un tomēr Zolitūdē sagruvušajam “Maxima” lielveikalam vajadzētu būt par skarbu mācību un atgādinājumu – pret dažādām būvēm un to drošību ir jāizturas īpaši atbildīgi, pat ja ir mazākās aizdomas, ka tas var novest pie upuriem. Attiecībā pret lielveikaliem attieksme ir stingra, piemēram, 2016. gada jūnijā tika slēgts nesen atklātais lielveikals “Prizma Deglava” – vai nu tiešām tur kaut kas būtu brucis, kas to zina, taču riskēt pēc bojājumu konstatēšanas nevēlējās ne veikala darbinieki, ne Būvniecības valsts kontroles birojs. Ēka joprojām ir tukša un pamesta – kā tāds spoku nams.
Slēgt kādu veikalu, protams, ir daudz vienkāršāk nekā tiltu vai ielu, kas var radīt haosu pilsētā, it īpaši, ja satiksmes organizēšana nav labā līmenī (savu nemākulību šajā ziņā Rīgas dome apliecinājusi jau daudzkārt, veicot remontus). Tomēr politiskā tirgošanās pie Deglava tilta, kas šonedēļ bija vērojama gan klātienē (Rīgas domes amatpersonas pret iekšlietu ministru, kurš publiski paziņo par nodomu slēgt tiltu, līdz būs skaidrība par tā stāvokli), un vēlāk virtuāli (dažādi “Saskaņas” un tās biedru interneta paziņojumi), ir pilnīgi nevietā.
Politiķiem, arī Rīgas domes vadītājam Nilam Ušakovam, gan izdevās izsprukt no atbildības par Zolitūdes traģēdiju.
Toreiz atbildība, tēlaini sakot, tika izkaisīta pa plašu laukumu, tā ka beigās neko vairs nevarēja saprast. Jau pēc dažiem gadiem Rīgas mērs varēja mierīgi intervijā stāstīt, ka “morāli par to būšu atbildīgs līdz mūža beigām”, kas gan netraucēja viņa paša partijas biedrei pelnīt politiskās dividendes uz traģēdijas rēķina un uzstāties televīzijā kā galvenajai moralizētājai.
Interesanti, ka “morāli atbildīgais” Ušakovs šoreiz diskusijā par Deglava tiltu pat īsti nav centies iesaistīties, kas laikam skaidrojams ar to, ka viņš jau ir ceļa jūtīs uz Briseli un arī partijas vadību gatavs atstāt. Neizpildīts palicis viņa solījums, ka Deglava tilta remontdarbi tiks pabeigti 2019. gada sākumā.
Politisku tirgu tagad taisa Ušakova aizvietotājs Vladimirs Baraņņiks, dīvaini smīnot, kad tiek apspriests tilta stāvoklis, un saucot to par “politisku šovu”.
Topošais “Saskaņas” priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš “Tviterī” sniedz savu redzējumu: “Aizvadītajās brīvdienās “KPV” ministri ilgi skatījās uz savas partijas reitingu. Tad atcerējās, ka vēlētājiem solīja radikāli rīkoties, slēgt koalīcijas padomi un OIK. Padomāja un nolēma vismaz slēgt Deglava tiltu.”
Eiropas Parlamenta kandidāts no “Saskaņas” Grigorijs Zubarevs, kurš izplata paziņojumu, ka šī esot “naida sildīšana pret Rīgas domi”, lai ietekmētu EP vēlēšanu iznākumu, piemetinot, ka uz šī fona “NATO spēku mierīgo iedzīvotāju apšaude pie poligona Ādažos vēl ir sīkums”.
Tikmēr Satiksmes departamenta priekšnieka pienākumu izpildītājam Emīlam Jakrinam, kuram it kā vajadzētu visus nomierināt, pasprūk diezgan pretrunīgi paziņojumi: “Šī tilta stāvoklis būtiski nav mainījies vismaz pēdējos 10 gadus. Šobrīd tieši tāpēc, ka tilta stāvoklis ir ne sevišķi labs, tas tiek remontēts.”
Te būtiski uzsvērt, ka satraukums par tilta stāvokli un drošību nenāk ne no “KPV LV”, ne mūžam piesauktajiem “nacionālistiem”, ne kādiem citiem “Saskaņas” politiskajiem oponentiem.
Pirms nedēļas Būvniecības valsts kontroles birojs, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja pārvada nesošo konstrukciju bojājumus un apturēja būvdarbus, kā arī paziņoja – kamēr nav gūts apstiprinājums par Deglava tilta konstrukciju drošumu, to ekspluatēt nevajadzētu. Rīgas dome to apstrīdējusi, tomēr šaubas nav kliedētas. Kamēr tas nav noticis, drošības dēļ var pat mēģināt paciest sastrēgumus.
