Zemestrīces upuru skaits varēja būt mazāks, ja Turcijā stingrāk tiktu ievēroti ēku būvniecības standarti 6
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc 6. februārī Turcijā un Sīrijā notikušajām zemestrīcēm šajās valstīs turpinās glābšanas darbi, bet bojāgājušo skaits pieaudzis jau līdz 33 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 24 000 gājuši bojā Turcijā. Turcijas dienvidus un Sīrijas ziemeļus pagājušajā pirmdienā satricināja 7,8 un 7,5 magnitūdas stipras zemestrīces, kas sagrāva vairāk nekā 6000 ēku.
Glābšanas darbus un humānās palīdzības sniegšanu apgrūtina drošības situācija abās valstīs. Zemestrīču postošie apmēri un valdības reakcija uz tām izsaukusi kritiku un pat šaubas par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana politisko nākotni pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām.
Zemestrīces ietekmē vēlēšanas
Turcijā postošākā zemestrīce kopš 1939. gada likusi uzdot jautājumus, vai tik lielu traģēdiju varēja novērst. Turcija jau iepriekš ir piedzīvojusi zemestrīces, kas ietekmēja valsts turpmāko politisko attīstību. Zemestrīce 1999. gadā prasīja 17 000 cilvēku dzīvību, un kritika par toreizējās valdības rīcību vēlāk palīdzēja Erdogana vadītajai partijai “Taisnīgums un attīstība” nākt pie varas pēc vēlēšanām 2002. gadā.
Parlamenta un prezidenta vēlēšanas šogad sākotnēji bija plānotas jūnijā, bet Erdogans janvārī paziņoja, ka tās tiks pārceltas uz 14. maiju. Pirms zemestrīcēm tika plānots, ka viņš martā oficiāli paziņos par vēlēšanu rīkošanu maijā. Zemestrīces skartajos reģionos Turcijā dzīvo aptuveni 13 miljoni cilvēku, un vēlēšanu rīkošana jau pēc trim mēnešiem varētu radīt lielas grūtības. Kāda Turcijas amatpersona atzina ziņu aģentūrai “Reuters”, ka “šobrīd ir nopietnas grūtības rīkot vēlēšanas 14. maijā”. Turcijas opozīcijas partijas vēl nav vienojušās par kopīgu kandidātu pret Erdoganu, kurš premjera un pēc tam prezidenta amatā ir bijis 20 gadus.
Upuru varēja būt mazāk
Opozīcijas politiķi atklāti vaino Erdoganu par to, ka valsts nav bijusi gatava šādai zemestrīcei, kā arī par pārāk lēniem glābšanas darbiem. Eksperti norāda, ka zemestrīces upuru skaits varēja būt mazāks, ja Turcijā stingrāk tiktu ievēroti ēku būvniecības standarti, kas domāti ēku noturībai pret zemestrīcēm. Daudzas sabrukušās ēkas tika uzceltas nesen un tām vajadzēja atbilst pēc 1999. gada zemestrīces pieņemtajiem standartiem.
Turcijas varasiestādes paziņojušas, ka izdoti aptuveni 130 aresta orderi saistībā ar sabrukušo ēku būvniecību, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”. 12 cilvēki ir apcietināti, ziņo raidorganizācija BBC. Gadiem ilgi eksperti brīdināja, ka daudzas jaunuzbūvētās ēkas Turcijā nav drošas pret zemestrīcēm, jo vai nu apmaiņā pret kukuļiem amatpersonas pievērušas acis uz būvniecības noteikumu pārkāpumiem, vai pat tikušas izsludinātas tā dēvētās amnestijas būvuzņēmējiem, lai veicinātu valsts ekonomikai nepieciešamo celtniecības bumu.
Pēc zemestrīces 1999. gadā glābšanas darbus vadīja armija, bet Erdogans ir centies mazināt bruņoto spēku lomu sabiedrībā. Tagad glābšanas darbus vada Civilo katastrofu pārvalde. Izskanējušas runas, ka tas šoreiz kavējis glābšanas darbus, jo armija gaidījusi rīkojumus, norāda BBC. Erdogans ir atzinis, ka, “protams, bija trūkumi, jo nav iespējams būt gataviem šādai katastrofai”. Viņš tomēr uzsvēra, ka “šādas lietas vienmēr ir notikušas.
Tas ir likteņa plāns”. Prezidents arī kritizēja politiskos konkurentus par katastrofas izmantošanu savā labā. “Šādā laikā ir jābūt vienotiem un jāturas kopā. Es nevaru paciest to, ka šādā laikā politisku interešu vārdā notiek šādas netīras un negatīvas kampaņas,” paziņoja Erdogans.
Drošības situācija kavē glābšanas darbus
Glābšanas darbus gan Turcijā, gan arī Sīrijā ietekmējuši drošības apsvērumi. To dēļ Austrijas un Vācijas glābējiem sestdien nācās pārtraukt glābšanas operācijas Hatajas provincē Turcijas dienvidos. Vācijas glābēji norāda, ka Hatajas provincē notikuši nemieri, kurus izraisījis pārtikas un ūdens trūkums zemestrīces skartajā teritorijā.
“Starp grupējumiem Turcijā pieaug agresija,” paziņojis Austrijas armijas pārstāvis pulkvežleitnants Pjērs Kūgelveiss. Austriešu glābēji tomēr drīz atsākuši darbu, jo Turcijas armija pastiprinājusi klātbūtni reģionā. Turcijas kurdu separātistu kaujinieku grupējums “Kurdistānas Strādnieku partija” pēc zemestrīces paziņoja, ka aptur savas operācijas Turcijā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka pirmo reizi pēdējo 35 gadu laikā atvērta Turcijas un Armēnijas robeža, lai Turcijā nogādātu humāno palīdzību.
Vēl sarežģītāk sniegt palīdzību ir Sīrijai, kurā jau 12 gadus plosās pilsoņu karš. Sīrijā palīdzības sniegšanu apgrūtina tas, ka daļu zemestrīces skartās teritorijas kontrolē Bašara al Asada režīms, bet daļu – dažādi nemiernieku spēki. Pagāja trīs dienas pēc zemestrīces līdz no Turcijas Sīrijā varēja ierasties pirmais humānās palīdzības konvojs. Asada režīms paziņojis, ka esot devis atļauju piegādāt humāno palīdzību arī nemiernieku kontrolētajām teritorijām, bet nav zināms, kad tas notiks.
ANO ārkārtas palīdzības koordinators Martins Grifits britu telekanālam “Sky News” atzina, ka zemestrīces upuru skaits varētu pieaugt “divas reizes vai vairāk”. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka parasti pēc zemestrīcēm vislielākās iespējas izglābt cilvēkus ir tuvāko 72 stundu laikā. “Ir ārkārtīgi grūti izlemt, kad pārtraukt šo glābšanas fāzi,” atzina ANO pārstāvis.
