Domu slazdam durvis vaļā 0
Ko darāt, ja zobārsta kabinetā ierodas sabijies pacients? “Ja bailes ir ļoti stipras, bet nepieciešama akūta, neatliekama zobu ārstēšana, izmantoju smieklu gāzi, nomierinošu injekciju vai vispārējo narkozi. Pārējos gadījumos noder mazo soļu metode,” atklāj Līga Kroniņa, paskaidrojot, ka rīkojas soli pa solim, no vieglākā uz grūtāko: pirmajā reizē pacients atnāk pierakstīties un iepazīties ar stomatologu, otrajā ļauj apskatīt zobu veselības stāvokli, trešajā iesaistās zobu higiēnists, pēc tam ir nelielu, tad – lielu caurumu labošana.
Pētījumi pierāda: lai nerastos bailes, jābūt daudziem regulāriem un nesāpīgiem zobārsta apmeklējumiem. Pirmoreiz tam jānotiek jau pēc pirmo zobiņu izšķilšanās – līdz gada vecumam. Pirmsskolas vecuma bērniem ir tēlainā domāšana, tāpēc ārste nekad nesaka – iešpricēs vai izurbs. Tā vietā stāsta, ka uz zoba uzpilinās miega zāles un tas iemigs, bet urbis tiek dēvēts par zobu dušu vai birstīti (šī taktika noder, arī aprūpējot pieaugušos pacientus).
Visā pasaulē atzīta metode baiļu un fobiju pārvarēšanā ir kognitīvi biheiviorālā terapija (no angļu val. cognitive – izziņa) un biheiviorālā terapija (behaviour – uzvedība). Laila Kalniņa akcentē ciešo saikni starp to, ko cilvēks domā un kā jūtas un rīkojas, piemēram, bailes apmeklēt ārstu ir reakcija, sekas kādām domām. Izprotot domu saturu, šo saikni iespējams mainīt.
“Protams, vajag noskaidrot, kas noticis cilvēka dzīvē, bērnībā, kādi notikumi veidojuši vai ietekmē šādu reakciju, bet kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā daudz lielāka nozīme tiek piešķirta darbam ar domām, pieņēmumiem. Nereti cilvēks saprot, ka nav no kā baidīties, bet viņš ir iekritis savu pieņēmumu slazdos, no kuriem paša spēkiem grūti izkļūt. Terapijas laikā domu saturs tiek detalizēti caurskatīts, palīdzot atrast kļūdainās domas un to, kādu reakciju tās radījušas,” viņa paskaidro.
Šī baiļu pārvarēšanas metode palīdz domāt citādāk, racionālāk, atbilstīgi situācijai. Bažas, ka vizītes laikā ārsts varētu durt, piemēram, noņemt asinis analīzei, vai darīt kaut ko citu nepatīkamu, nav gluži bez pamata, taču bieži vien šīs domas ir pārspīlētas un apaug ar citām biedējošām iztēles ainām – kā sniega pika, kas veļas no kalna. Kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā šo domu saturs tiek pārskatīts, meklējot situācijai noderīgākus pieņēmumus. Vai tiešām ārsts man durs? Ja durs, cik sāpīgi tas varētu būt? Vai sāpes būs neizturamas? Tiek izmantots arī tāds paņēmiens kā tuvošanās savu baiļu objektam, sadalot to sīkos posmiņos. Pirmais – informāciju par ārstu sameklēt internetā. Otrais – aiziet uz poliklīniku vai ārsta praksi. Trešais – pasēdēt kādu brīdi uzgaidāmajā telpā. Katrs mazais solītis, pārvarot bailes, apliecina spēju mainīt un kontrolēt savu reakciju.
Nepieciešams aptuveni 12 kognitīvi biheiviorālās terapijas seansu, lai mainītu kļūdainos pieņēmumus, izprastu ar bailēm saistītās emocijas un iemācītos jaunus izturēšanās veidus.
