Pie ārsta? Tikai ne to! Kā pārvarēt bailes no dakteriem 0
Vairīties no bīstamām situācijām ir tikai dabiski, jo tādējādi iespējams sevi pasargāt gan no fiziskām, gan garīgām traumām. Taču, ja kājas sāk ļodzīties un piere pārklājas aukstiem sviedriem, stāvot pie ārsta kabineta durvīm vai tikai iedomājoties vien par cilvēku baltā uzsvārcī, kaut kas tomēr nav kārtībā.
Visbriesmīgākie – zobu un prāta dakteri
Pirms dažiem gadiem tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju par to, no kā visbiežāk baidās Latvijas iedzīvotāji. Jautāti par bailēm, kas skar dzīvību un veselību, aptaujātie atzina, ka ne tikai paniski baidās saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, ar vēzi, AIDS vai miokarda infarktu, bet jūt gluži vai nepārvaramas bailes no slimnīcām, šļircēm un… dakteriem.
“Bailes pieder pie pamata emocijām, kas piemīt ikvienam. Par laimi, to nevar teikt par fobijām – nepamatotām un pārspīlētām bailēm, kas var kļūt traucējošas. Piemēram, bailes no indīgas čūskas ir pamatotas, jo tā var nāvīgi sadzelt, turpretī bailes no zirnekļa nav tik pamatotas, jo Latvijā nav posmkāju sugu, kas varētu kaitēt cilvēkam,” atšķirību starp normālām un iracionālām bailēm vai pat fobiju ilustrē psihoterapeite Baiba Gerharde. “Apmeklējot sāpīgu, nepatīkamu vai nezināmu ārstniecisku procedūru, it īpaši, ja tās laikā ķermenī jāievada instrumenti, teiksim, zonde, bailes varētu būt pamatotas. Taču bailes no ārsta nav pamatotas, jo mediķis nav ļaundaris.”
Daži cilvēki baidās no visiem ārstiem. Piemēram, ja ir tā sauktā baltā halāta sindroms, mediķa klātbūtne vien liek celties asinsspiedienam. Visbiežāk tomēr sevi jāpārvar, lai apmeklētu noteiktu nozaru speciālistus – zobārstus vai psihiatrus. Zinu, ka daudzām manām paziņām ļoti grūti saņemties, lai aizietu pie ginekologa. Kāpēc tā?
“Vizīte pie ginekologa ir daudz personiskāka un varbūt nepatīkamāka nekā pie cita speciālista, jo skar ļoti intīmu saskarsmes telpu. Runa ir par robežām, tiek traucēta intimitāte, tādēļ ļoti svarīga ir uzticēšanās starp ārstu un pacienti,” uzskata psihoterapeite. “Katrai sievietei vajadzētu atrast savu ginekologu, pie kura viņa jūtas labi, pretējā gadījumā tas var būt pāridarījums sev.”
Zināms, ka intīmās saskarsmes apgabalā – iedomātā burbulī, kas ikvienu apņem apmēram 50 centimetru attālumā, spējam ielaist tikai tos, ar kuriem mūs vieno ciešas emocionālās saites, piemēram, laulāto draugu, bērnus. Turklāt ginekologs jāapmeklē regulāri, tāpēc sievietes, kuras šo noteikumu neievēro, moka vainas sajūta. Nereti viņas jūtas kā biklas pirmklasnieces, kuras stāv ar nokārtu galvu skolas direktora priekšā un gaida, ka viņas sabārs.
Tas pats attiecas arī uz zobārsta vai cita daktera apmeklējumu. Pacientam bail no nelabvēlīgas vai kritiskas attieksmes: “Ak Dievs, kas jums tur ir! Kā jūs tā varējāt ielaist problēmas!”
Vēl cilvēki cenšas izvairīties no psihiatra apmeklējuma. Vai iemesls ir atmiņas par padomju laika psihiatrijas metodēm vai tomēr nevēlēšanās ielaist savā prātā kādu no malas? “Daži baidās nokļūt uzskaitē, domājot, ka tas ierobežos dzīvi, piemēram, par to uzzinās darba devējs, citi jūt bailes no iejaukšanās viņu psihē. Vēl kāds raizējas, ka, vēršoties ar savām problēmām pie psihiatra, viņu var atzīt par traku. Cilvēkus baida arī psihiskie simptomi – trauksme vai panikas lēkmes. Izjūtas ir spēcīgas, tāpēc šķiet kaut kas briesmīgs, ļoti bīstams. No vienas puses, gribas ārstēties, no otras puses, bail uzzināt diagnozi,” saka Baiba Gerharde, atzīstot, ka bailes no psihiatra lielā mērā uztur arī sabiedrības ne pārāk labvēlīgā nostāja pret cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.
