Internetā pieņem seksologs, psihoterapeits, ārsts. Tomēr daži e-projekti pārtraukti 0
Pirms pāris gadiem auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” Centrālās un Austrumeiropas valstīs veica pētījumu “Pacients digitālajā pasaulē”, kas apliecināja – gandrīz 60% pacientu būtu gatavi izmantot telemedicīnas pakalpojumus, it īpaši ģimenes ārstu, farmaceitu, kardiologu un citu speciālistu attālinātās konsultācijas, veselības stāvokļa monitoringu un diagnostiku. Virkne Latvijas ārstu jau sniedz tiešsaistes konsultācijas, bet nesen darbu uzsāka pirmā videokonsultāciju platforma “DoctorOnline”, ar kuras starpniecību pacientiem pieejami ap 30 specialitāšu ārsti.
Profesors klikšķa attālumā
Lai tiktos ar dakteri, vairs nekur nav jāiet vai jābrauc. Konsultācijas saņemšanai pietiek ar datoru vai viedierīci ar interneta pieslēgumu, integrētu vai atsevišķi pieslēgtu videokameru, mikrofonu un skaņas iekārtu, kā arī bankas karti, lai veiktu samaksu internetbankā vai citā norēķinu sistēmā, piemēram, “PayPal”. Interneta vietnē pacients izvēlas sev tīkamo speciālistu, ērtāko pieņemšanas laiku, pirms konsultācijas nosūtot ārstam iepriekš veikto diagnostisko izmeklējumu un analīžu rezultātus vai pat slimās vietas fotogrāfiju.
“Savā ārsta seksologa praksē bieži izmantoju konsultācijas “WhatsApp” un “Skype”, jo šeit atšķirībā no dažādām interneta platformām kontakts ar pacientu saglabājas arī pēc tam. Esmu pārliecinājies, ka pacientam nepieciešama zināma kontrole no ārsta puses. Tāpēc ir ļoti labi, ja ir iespēja pēc laiciņa apjautāties, kā klājas, bet pacientam – uzdot savus jautājumus,” domā seksologs Artūrs Vāvere, kurš videokonsultācijas sniedz jau vairāk nekā trīs gadus.
Kā vienu no galvenajām priekšrocībām viņš min attāluma izzušanu starp pacientu un ārstu, piemēram, pacients var atrasties uz kuģa Indijas okeānā, Daugavpilī vai jebkur citur, kur pieejams internets. Otrkārt, konfidencialitāte. “Pacientiem bieži vien neērti runāt par seksuāla rakstura jautājumiem, it īpaši vīriešiem, kuri kautrējas doties uz medicīnas iestādi un gaidīt rindā pie seksologa kabineta durvīm.
Videokonsultācijas laikā pacients atrodas savā ierastajā vidē, līdz ar to ir lielāka drošības sajūta, runāt par intīmām lietām ir vieglāk.
Turklāt e-veselība sniedz iespēju ārstam izrakstīt nosūtījumus papildu izmeklēšanai, kā arī medikamentus,” norāda speciālists, piebilstot, ka konsultācijas tiešsaistē pagaidām ir arī lētākas nekā klātienē. Pacients saņem čeku par konsultācijas apmaksu, kuru pēc tam var iesniegt vai nu apdrošināšanas kompānijai, vai Valsts ieņēmumu dienestam.
Psihoterapeits Tarass Ivaščenko novērojis, ka pieprasījums pēc videokonsultācijām aug, bet speciālistu, kuri strādā tiešsaistē, Latvijā vēl ir maz. “Lielākās priekšrocības – iespēja runāt savā dzimtajā valodā, brīvi izvēlēties psihoterapeitu, pārtraukt konsultāciju jebkurā brīdī.
Tāda konsultāciju forma piemērota pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, veģetatīvo distoniju vai sociālajām fobijām.
Attālinātas psihoterapeita konsultācijas labprāt izvēlas arī Latvijas iedzīvotāji, kuri bieži ceļo vai dzīvo ārzemēs, jo vēlas saglabāt saiti ar dzimteni, runāt ar speciālistu, kurš labi izprot viņu problēmas, dzīvesveidu, mentalitāti. Latvijā medicīnas pakalpojumu kvalitāte ir ļoti augsta,” viņš vērtē.
Agrāk bažas radīja iespējamā konfidenciālo datu noplūde internetā, šobrīd radītas drošas telemedicīnas platformas, arī specifiskas platformas psihoterapeitiem. Strādājot klīnikā Vācijā, Tarass Ivaščenko ievērojis, ka šeit videokonsultācijas notiek pat 10 – 15 reižu biežāk nekā klātienē.
Daudzi ārsti vēl atturīgi
Seksologs min arī telemedicīnas negatīvos aspektus: “Pirmkārt, interneta pieslēguma kvalitāte vai bojājumi, kuru dēļ var pārtrūkt savienojums. Otrkārt, daļa cilvēku, īpaši vecāka gadagājuma, baidās izmantot šādu pakalpojumu. Treškārt, lielākais mīnuss – attālinātas konsultācijas laikā nav iespējams izmeklēt pacientu, kurš, piemēram, sūdzas par diskomforta sajūtu vai sāpēm sēkliniekos. Apskatīt var, bet izpalpēt, vai tajos nav kādi veidojumi, nevar. To atrisina ar papildu izmeklējumu – ultrasonogrāfiju, kas, protams, dod daudz plašāku un objektīvāku rezultātu. Ceturtkārt, protams, šādu konsultāciju laikā nav iespējams veikt manipulācijas.”
Arī T. Ivaščenko uzskata, ka komunikācija ar videokameras starpniecību nekad nebūs tik informatīva, neļaus pacientu tik labi novērtēt kā tikšanās klātienē. Tādēļ vismaz pirmajā reizē pie psihoterapeita būtu jāatnāk personīgi, bet pēc tam konsultācijas var turpināt arī attālināti.
Interniste Vita Skuja pirms dažiem gadiem kopā ar kolēģi izveidoja interneta vietni “Wix.com”, kas darbojās testa režīmā, piedāvājot pacientiem pret ziedojumu 10 minūšu ilgas videokonsultācijas, lai ieteiktu nākamo soli ikdienišķu veselības problēmu risināšanai. Šobrīd tā vairs nav aktīva. Kāpēc? “Sapratām, ka ar šo projektu vajag darboties nopietni, nevis no darba brīvajā laikā.
Bija arī daudz neskaidru juridisku jautājumu – par pacientu tiesībām, personas datu drošību.
Protams, tā nav neatrisināma problēma, taču prasa papildu zināšanas, naudu un laiku, kura mums nebija.”
Netiek turpināts arī Jūrmalas slimnīcas un “Lattelecom” telemedicīnas projekts, kas ļāva ārstiem ar personalizētu pacienta uzraudzības programmas un mobilās lietotnes starpniecību viedtālrunī sekot līdzi grūtnieču veselībai. Bija plānots šādu risinājumu izmantot arī hipertensijas pacientu uzraudzībai, taču nu jau vairāk nekā pusgadu tas pārtraukts, bet telekomunikācijas ierīces atdotas atpakaļ uzņēmumam.
“Sākām ļoti daudzsološi, bet pēc tam radās problēmas, neizdevās panākt atgriezenisko saiti ar pacientiem. Arī ārsti pret šādiem jauninājumiem vēl izturas samērā konservatīvi, turklāt ir ļoti noslogoti tiešajā darbā. Taču pati ideja bija ļoti laba, jo grūtnieces ar viedtālruņa un mobilās lietotnes starpniecību visu laiku atradās tiešsaistē ar savu vecmāti – regulāri mērīja asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs, svērās, šos datus atzīmēja lietotnē, bet ārstei tie uzreiz bija redzami datorā,” stāsta Jūrmalas slimnīcas diagnostiskā bloka vadītājs Juris Hlevickis, atzīstot, ka daudzus ārstus no telemedicīnas attur gan nepietiekamas datorprasmes, gan bailes par attālināto konsultāciju varbūtējām juridiskajām sekām.
Bezmaksas mobilās lietotnes veselībai
“We care, Be Aware” – izstrādāta, lai diagnosticētu ādas vēzi agrīnā stadijā. Tā ļauj viedtālruņa lietotājam attālināti veikt bezmaksas melanomas skrīninga testu. Ar mobilās lietotnes palīdzību nosūtītos ādas veidojumu attēlus izvērtēs ārsti speciālisti, nosūtot diagnostikas rezultātus uz norādīto e-pastu trīs dienu laikā pēc skrīninga testa veikšanas. Lejuplādes “Google Play” un “Appstore”.
80 brīvdienas. Lietotnes mērķis – mazināt tabakas lietošanu bērnu un pusaudžu vidū un veicināt interesi par veselīgu dzīvesveidu. Iespējams lejupielādēt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, “Google Play” un “Appstore”.
“EVeselībasPunkts” – palīdz noteikt precīzu zvanītāja atrašanās vietu un automātiski nosūta koordinātas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeram ar nosacījumu, ka viedtālrunī iespējots GPS pakalpojums vai funkcija “Mana atrašanās vieta”, piezvanīt savam ģimenes ārstam vai konsulatīvajam tālrunim.
Piedāvā medicīnas iestāžu karti, kurās var vērsties akūtu veselības problēmu gadījumos.
Redzams ne tikai sniegto pakalpojumu klāsts un darbalaiki, bet arī maršruts, kā turp ātrāk nokļūt. Lejuplādes “Google Play” un “Appstore”.
“Uzelpo” – lietotne bronhiālās astmas kontrolei. Tai ir divas pamatfunkcijas – atgādinošā un izglītojošā. Ievadot tajā medikamentu veidu, devu un laiku, tā izstrādā personalizētu ārstēšanas plānu, saskaņā ar kuru pacients norādītājos laikos saņem atgādinājumus par zāļu lietošanu, novērtē ārstēšanas efektivitāti. Lejuplāde “Google Play”.
“PASYFO” – personalizēta ziedputekšņu alerģijas simptomu prognozēšanas lietotne, kuru izstrādājuši Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki. Tā prognozē cilvēku reakciju uz putekšņu koncentrāciju gaisā, ļaujot alerģiskiem cilvēkiem saņemt individuālas prognozes par iespējamiem simptomiem, laikus vērsties pie ārsta un izvairīties no smagām alerģiskām reakcijām. Lejupielāde “iTunes” un “Google Play”.
