Petravičas lēmums, kas izraisījis viedokļu vētru. Vairāki ministri nostājas sociālo dienestu pusē 4
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets pagaidām nespēj vienoties, vai sociālajiem dienestiem būtu jāstrādā ar cilvēkiem, kuri nevar nomaksāt minimālo sociālo nodokli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”), veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka nav pietiekamu argumentu, lai liktu sociālajiem dienestiem strādāt ar katru cilvēku, kura ienākumi ir zemāki par minimālo algu un kurš nespēj nomaksāt minimālo sociālo iemaksu, kā to nākamgad iecerējusi valdība.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) un labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), kuru ministrijas izstrādāja grozījumus likumā, viedokli nav mainījuši un joprojām domā, ka ar tiem, kas pelna mazāk par minimālo algu, ir jāstrādā sociālajiem dienestiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar, apkopojot valdības sēdes diskusijā sacīto, solīja, ka valdība pie šī jautājuma atgriezīšoties, pirms tas tiks apspriests Saeimā.
Likumprojektā tagad paredzēts, ka, sākot no 2021. gada 1. jūlija, sociālais dienests izsniedz apliecinājumu, ka persona nopelna mazāk par minimālo algu un viņai ļauts maksāt mazāku sociālo nodokli – 10% no saviem ienākumiem.
Ministru kabinetam būtu nosaka kārtība un kritēriji, kādā veidā notiek personas sadarbība ar sociālo dienestu. Ministrs Pūce pauda uzskatu, ka sociālo dienestu iesaistīšana darbā ar nodokļu nemaksātājiem nav efektīvākais risinājums.
Veselības ministre Viņķele, kura ir izglītojusies sociālajā darbā, stāstīja, ka konsultējusies ar savām kursa biedrenēm, kas strādā sociālajos dienestos: “Manas kursa biedrenes burtiski ir pārkrāvušās ar darbiem. Dabiska reakcija uz piedāvājumu, pat ja tas tā nebija domāts, kļūt par nodokļu inspektoru papildus tam, ko viņas patlaban dara, un par to samaksu, ko viņas saņem, raisīja sašutumu.
Emocionāli man tas atsauc mēģinājumu ģimenes ārstus padarīt par nodokļu inspektoriem, kad iepriekšējā valdība rotaļājās ar koncepciju par diviem medicīnas pakalpojumu groziem. Toreiz arī tika teikts, ka ārstam jau nebūs īsta nodokļu inspektora funkcija, tomēr bija vēlēšanās, lai šie profesionāļi kļūtu par cilvēku pārcēlājiem pāri trūkuma upei. Bez mehānisma maiņas, ar kādu vēlamies šo labo mērķi sasniegt, mēs faktiski varam izdarīt vairāk posta nekā labuma.”
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns nebija pārliecināts, ka valdība sociālo dienestu iesaistes jautājumā virzās pa pareizo ceļu. Īpaši ņemot vērā to, ka liela daļa sociālo dienestu darbinieku saņemot tuvu minimālajai algai. Ministru prezidents Kariņš pievienojās šo ministru viedokļiem, secinot: “Laikam esam uz ļoti līdzīga viļņa.”
Finanšu ministru Jāni Reiru nokaitināja Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Moors, kurš valdības sēdē asi kritizēja Labklājības ministrijas izstrādātos likuma grozījumus.
J. Reirs sacīja, ka Moora kungs vienmēr atrodot iemeslus, kā kaut ko nedarīt, nevis kā palīdzēt kopējai lietai. J. Reirs centās pārliecināt ministrus, ka priekšlikums iesaistīt sociālos dienestus izziņu izsniegšanā cilvēkiem, kuru ienākumi ir zem minimālās algas, esot pieņemams.
“Sākotnēji pret šo ideju biju samērā neitrāls, bet sarunā ar pašvaldību vadītājiem, kuri palīdzēja meklēt risinājumus, nonācām pie tā, ka tas ir brīnišķīgs instruments sociālajiem dienestiem, jo tur gandrīz visi cilvēki ar maziem ienākumiem ir apzināti. Šis piedāvājums rada vēl konkrētāku saskarsmi ar cilvēkiem un ļauj visus apzināt,” apgalvoja Reirs.
Turpinot diskusiju, netiek izslēgta iespēja, ka sociālo dienestu varētu nomainīt ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kurai tiktu dots uzdevums pārliecināties, vai cilvēks spēj samaksāt tikai 10% sociālo nodokli.
