Petravičas izteikumi sadusmo LPS un bāriņtiesu darbiniekus 6
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) pauž neizpratni par labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) bāriņtiesām veltītiem izteikumiem, paužot, ka tie pasliktinājuši sabiedrības uzticēšanos bāriņtiesām un faktiski ceļ neslavu visai Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmai.
Kā aģentūrai LETA pauda LPS, to ministres paustā pozīcija ir pretrunā ar Labklājības ministrijas (LM) mērķiem un uzdevumiem. LPS un LBDA uzskata, ka ministre skārusi ļoti šauru bāriņtiesu darbības jomu, pilnībā neiedziļinoties bāriņtiesu darbā un darba specifikā, kā arī bāriņtiesu funkcijās.
“Nav izprotami vairākkārt izskanējušie aizrādījumi par vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, jo gadījumā, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu likumam ir tiesīga pieņemt vienpersonisku lēmumu, un tas ir viens no bāriņtiesas lēmuma veidiem,” uzsvēra organizācijas.
Tāpat organizācijas norāda, ka tām nav saprotami Petravičas vispārinātie pārmetumi par nepietiekamām iemaņām un prasmēm, īpaši ņemot vērā, ka darbu bāriņtiesā var sākt tikai pēc mācību programmas apguves. “Paradoksāli, bet šādas obligātas prasības nav izvirzītas bāriņtiesas uzraugošās iestādes – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) – darbiniekiem,” uzsvēra LBDA valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
Sašutumu radījis arī Petravičas izteikums par bāriņtiesu dažādajiem lēmumiem šķietami vienādās situācijās. Zīvere skaidroja, ka katra ģimene un situācija ir unikāla un katram bērnam ir jāatrod vispiemērotākais risinājums. Viņa tāpat atgādināja, ka nav izstrādāta metodika šo situāciju risināšanai, kas, viņasprāt, arī apliecina, ka VBTAI ilgstoši nav veikusi tai likumā noteikto funkciju par bāriņtiesu metodisko vadību, bet LM nav pietiekami uzraudzījusi savas pakļautības iestādi – VBTAI.
Pagājušajā nedēļā notikušajā preses konferencē Petraviča un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar LM ir apņēmusies līdz šā gada decembrim izstrādāt “ceļa karti”, veidot darba grupu, kurā iesaistītie eksperti izvērtēs tiesisko regulējumu un sniegs priekšlikumus jauna institucionālā modeļa izveidei bērnu tiesību aizsardzībai. Tomēr, kā norādīja organizācijās, tika solīts nākt klajā ar risināmajiem jautājumiem, lai izveidotu jaunu institucionālo modeli.
Bāriņtiesu darbinieku asociācija iesaka veidot dialogu, lai saprastu, kas sistēmā nestrādā un kur ir veicami uzlabojumi, nevis kardināli mainīt bāriņtiesu darbību. LPS un LBDA arī norāda, ka LM joprojām nav izstrādājusi ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, iepriekšējais plānošanas dokuments bija par 2013.-2017.gadu.
LETA jau ziņoja, ka, skaidrojot iecerēto reformu, labklājības ministre norādījusi, ka pašreizējais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un tas nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā. Konstatējama valsts un pašvaldību funkciju klātbūtne vienas institūcijas ietvarā, kas traucē fokusēties uz pašu galveno – bērna interešu vislabāko aizstāvību un nodrošināšanu.
Līdz ar to viens no galvenajiem darba virzieniem, uz kuriem norādīja Bordāns un Petraviča, ir bāriņtiesu esošo funkciju analīze un pārdale pēc piekritības – valsts vai pašvaldības.
Ministri uzskata, ka nepieciešams stiprināt pašvaldību sociālos dienestus, kuru rīcībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai savlaicīgi tiktu konstatēti riski bērna likumisko pārstāvju funkcionētspējai un sniegts kvalitatīvs atbalsts agrīnā preventīvā darba ietvarā.
Tāpat, ministru ieskatā, Latvijā bērnu tiesību aizsardzība jānodrošina vienai augsti profesionālai valsts pārvaldes iestādei, ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, kas būtu organizēti uz reģionālās mobilitātes principiem. Katrā kontaktpunktā būtu pieejami speciālisti sadarbībai ar apkārtējo novadu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Lai darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides notiktu efektīvi, nekavējoties darbu sāks arī multidisciplināra ekspertu grupa, vienojoties par konkrētu rīcības plānu un izmaiņu ieviešanas laika grafiku.
Tikmēr bāriņtiesu funkciju izvērtējumam un efektīvāko risinājumu ieviešanai jānotiek ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Minēto izmaiņu efektīvai veikšanai jāparedz attiecīgs pārejas periods, uzskata ministri.
