Pētnieks: Trampam aiztures mehānismu gandrīz vairs nav nekādu – viņš spoguļo savu vēlētāju 22
Ar ko saistīta ir ASv prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa vulgārā reotrika pret Ukrainu, to TV24 raidījumā “Ziņu top” skaidroja Mārtiņš Daugulis, Analītikas un risku vadības grupas “PowerHouse Latvia” Pētniecības un attīstības direktors, RSU docents. Viņš uzskata, ka Trampa viens no visu laiku lielākajiem bonusiem bija viņa neprognozējamība, ka katrā telpā viņš varēja būt savādāks, ka viņš ir neprognozējams, neparedzams, tāpēc atrisinās lietas.”
Šeit mēs sastopamies ar deformētu kampaņas elementu, kā saka Daugulis, proti, paša Trampa sazobes ar realitāti ir tāda, ka aiztures mehānismu viņam vairs nav gandrīz nekādu: “Trampa šovmeņa elements, kas spoguļo sabiedrības vajadzības, ātrā reakcija uz viņa vēlētāja segmenta kādām konspiratīvajām izjūtām – Tramps ārkārtīgi ātri uz tām reaģē bez jebkādas loģiskās domāšanas.”
Tramps: Ukraina ir “sagrauta”, jo nav piekāpusies Krievijai
ASV eksprezidents un prezidenta kandidāts Donalds Tramps trešdien teiktā runā pesimistiski raksturoja Ukrainu, nosaucot tās cilvēkus par “mirušiem” un valsti par “sagrautu”.
Tramps sacīja, ka Ukrainai vajadzēja piekāpties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēdējos mēnešos pirms pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī, un paziņoja, ka pat “vissliktākā vienošanās būtu labāka par to, kas mums ir tagad”.
Tramps, kurš ilgstoši kritizējis ASV palīdzību Ukrainai, bieži apgalvo, ka Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja viņš būtu prezidents, un ka viņš izbeigtu šo karu, ja atgrieztos Baltajā namā.
Trampa izteikumi par Ukrainu viņa teiktā runā kādā pasākumā Ziemeļkarolīnā sekoja šomēnes notikušām debatēm, kurās viņš uzsvērti atteicās pateikt, vai vēlas Ukrainas uzvaru karā.
Tramps trešdien sāka noniecināt Ukrainu, atbildot uz tās prezidenta Volodimira Zelenska nesen paustu kritiku par Trampu un viceprezidenta kandidātu Džeimsu Deividu Vensu.
Zelenskis, kurš šonedēļ apmeklē ASV, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē, paziņoja laikrakstam “The New Yorker”, ka Venss ir “pārāk radikāls”, ierosinot Ukrainai atteikties no Krievijas okupētajām teritorijām, un ka Tramps “īsti nezina, kā apturēt karu, pat ja viņš domātu, ka to zina”.
“Ir kaut kas, ko mums vajag ātri apspriest, jo Ukrainas prezidents atrodas mūsu valstī un izsaka nejaukus apmelojumus par jūsu iecienīto prezidentu – mani,” sacīja Tramps.
Viņš raksturoja Ukrainu kā valsti, kas ārpus galvaspilsētas Kijivas ir drupās, kurai trūkst karavīru un kas zaudē iedzīvotājus kara un izceļošanas dēļ. Viņš apšaubīja, ka Ukrainai būtu palikuši kādi trumpji, lai vienotos par kara izbeigšanu.
“Jebkāda vienošanās – vissliktākā vienošanās – būtu labāka par to, kas mums ir tagad,” sacīja Tramps. “Ja viņi panāktu sliktu vienošanos, būtu daudz labāk. (..) Kādu vienošanos mēs varam panākt? Tā (Ukraina) ir sagrauta. Cilvēki ir miruši. Valsts ir drupās.”‘
Tramps vainoja konfliktā ASV prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Kamalu Herisu, sakot, ka Baidens “uzkūdīja” Ukrainu, solot tai palīdzēt, nevis mudinot atdot teritoriju Krievijai.
“Baidens un Kamala ļāva tam notikt, iebarojot Zelenskim naudu un munīciju,” sacīja Tramps.
Pieminot Putinu, Tramps sacīja, ka “viņš nav eņģelis”, bet nepārmeta viņam iebrukumu Ukrainā un apgalvoja, ka Putins nebūtu sācis karu, ja ASV prezidenta amatā būtu Tramps.
