Pētnieks: “Putins ļoti baidās no tautas revolūcijas, kādu mēs esam redzējuši citās valstīs” 263
Vladimirs Putins ir saskāries ar neveiksmēm viņa pilna mēroga iebrukuma Ukrainā laikā. Tagad, divus gadus pēc tā, šķiet, ka apstākļi vēršas viņam par labu. Šķiet, viņa varas tvēriens neplāno atslābt, raksta “Newsweek”.
Ukrainas pretestība kara sākumā izraisīja Krievijas spēku atgrūšanu no Kijivas un vēlāk, 2022. gadā, atkāpšanās no Harkivas un Hersonas deva triecienus Putinam un drosmīgus virsrakstus Kijivai.
Taču pēdējo nedēļu laikā Putins ir saņēmis dažus jaunumus. ASV virzītās sankcijas, kuru mērķis ir izolēt Krieviju no globālās finanšu sistēmas, iespējams, izraisīja satricinājumus, taču Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā mēnesī prognozēja IKP pieaugumu 2024. gadā par 2,6%, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk, nekā iepriekš prognozēts.
Turklāt Putins gatavojas 15.martā paredzētajām vēlēšanām, jo ir pārliecināts par savu uzvaru. Pateicoties Krievijas ievērojamākā opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāvei, Rietumu šaubām par papildu palīdzības sniegšanu Kijivai un Avdijivkas ieņemšanai Doņeckas apgabalā.
“Iekšzemē Vladimirs Putins ir spēcīgāks nekā iepriekš,” izdevumam “Newsweek” sacīja Teksasas Kristīgās universitātes politikas zinātnes profesors Ralfs Kārters. “Viņš ir savaldījis sabiedrisko domu, nosaucot Rietumu sankcijas par uzbrukumu.
Viņš ir neitralizējis arī vietējo opozīciju, nogalinot viņa ievērojamāko kritiķi Alekseju Navaļniju un Vāgnera grupas vadītāju Jevgeņiju Prigožinu. Vēstījums krieviem — ja tas var notikt ar viņiem, tas var notikt arī ar jums.”
Prigožins sagrāba militāros objektus Rostovā pie Donas un kopā ar savu Vāgnera algotņu grupu devās uz Maskavu. Pēc tam viņš gāja bojā aviokatastrofā, ko daudzi uzskata par sodu par Putina autoritātes izaicinājumu, lai gan Kremlis ir noliedzis jebkādu saistību ar šo notikumu.
Putins attālinās no Rietumiem un ir pakļauts sankcijām, kuru dēļ Eiropa ir samazinājusi savu atkarību no Krievijas enerģijas. Savukārt Maskava ir guvusi zināmus panākumus, meklējot jaunus tirgus savai eksporta produkcijai, jo īpaši Ķīnu un Indiju.
“Putina nostāja šķiet spēcīgāka nekā pirms sešiem mēnešiem,” izdevumam “Newsweek” sacīja Džons Hols, Kalifornijas Čepmena universitātes tiesību profesors.
“Mēģinājumi ekonomiski izolēt Krieviju ir izrādījušies daudz mazāk veiksmīgi, nekā cerēts galvenokārt Indijas gatavības iegādāties Krievijas naftu dēļ.
Karš Ukrainā Krievijai norit labāk, nekā Rietumi plānojuši, jo Krievija ir nodrošinājusi ieroču piegādi no Ziemeļkorejas, Irānas un Ķīnas, savukārt Ukraina saskaras ar nopietnu ieroču un darbaspēka trūkumu.
Tā kā ASV Kongresa strupceļā saistībā ar turpmāku finansējumu Ukrainai nav manāma beigas, Putins ir guvis labumu arī no bijušā prezidenta Donalda Trampa retorikas, ko pieņēmusi daļa no valdības, iebilstot pret lielāku militāro atbalstu Kijivai.
“Tramps ir izmantojis savu ietekmi, lai iedragātu jebkādu pastāvīgo atbalstu Ukrainai, kas ir tikai Putinam labvēlīga politika,” skaidro Hols.
Trampa noniecināšana pret NATO , kas pagājušajā mēnesī ietvēra mudināšanu Krievijai uzbrukt savām dalībvalstīm, kuras neatbilst 2% minimālo izdevumu prasībai, arī ir nospēlējusi Putina rokās, sacīja ASV un Krievijas attiecību eksperts Kens Osgūds, vēstures profesors.
“NATO solidaritātes saraušana ir bijis katra Krievijas līdera mērķis kopš Josifa Staļina,”
viņš sacīja izdevumam “Newsweek”.
Pat ja Tramps ieņemtu Balto namu un nespētu mainīt ASV attiecības ar aliansi vai pat zaudētu vēlēšanās, “Putins jau ir guvis ievērojamu ieguvumu, padarot amerikāņu izstāšanos no NATO par nopietnu tēmu.”
Franklina un Māršala koledžas valdības profesore Dženifera Kibe izdevumam “Newsweek” skaidro, ka Putins “skaidri ir spēcīgākā pozīcijā Ukrainā, nekā viņš ir bijis vairāk nekā gadu, tikko pārņēmis Avdijivku, un Ukrainai ir grūtības, jo tās ieroču piegādes palēninās.”
“Diemžēl vismaz īstermiņā un vidējā termiņā… viņa tvēriens pār varu ir vairāk konsolidēts nekā jebkad agrāk, un ir maz ticams, ka tas varētu atslābt.”
Tomēr Prigožina sacelšanās ātrums pagājušā gada jūnijā parādīja, cik strauji var mainīties situācija Putina vadītajā Krievijā.
“Jevgeņijam Prigožinam izdevās bez šāviena pārņemt lielu militāro vadības centru un kopā ar bruņotiem lojālistiem doties uz pāris simtiem jūdžu attālumā no Maskavas — tas nav tāds valsts sabrukums, kāds varētu notikt pilnībā konsolidētā totalitārā režīmā,” sacīja Stīvens Hansons, profesors Viljama un Mērijas universitātē Virdžīnijā.
“CBS News” bijusī Maskavas biroja vadītāja Beta Knobela stāsta, ka krievi arvien vairāk uztraucas par karu, un potenciālie zaudējumi galu galā var iedragāt prezidenta stāvokli.
“Es patiesībā domāju, ka Putins šobrīd ir vājākā pozīcijā nekā pirms diviem gadiem,” izdevumam “Newsweek” sacīja Fordemas universitātes profesors . “Krievi ir daudz zaudējuši Ukrainas kara dēļ.”
Pēc viņas domām, to personu aresti, kas publiski izrādīja savu cieņu Navaļnijam, liecina par to, ka “Putins ļoti baidās no tautas revolūcijas, kādu mēs esam redzējuši citās valstīs.”
Ročesteras universitātes Polijas un Centrāleiropas pētījumu centra Skalnija direktors Rendāls Stouns uzskata:
“Putins ir ļoti nedrošs, un Vāgnera spēku sacelšanās skaidri parādīja, cik vājš ir viņa varas tvēriens. Viņš neuzdrošinās izbeigt karu Ukrainā bez būtiskas uzvaras, taču sabiedrības nepatika pret karu ierobežo viņa kara centienus.”
Krievu izcelsmes ekonomists Konstantīns Soņins, kurš strādā Čikāgas Universitātē, sacīja, ka Navaļnija nāve Putinam ir “milzīgs ieguvums īstermiņā”, bet Krievijas prezidents ir “pilnīgi iespiedis sevi stūrī”.
