Pētnieks: Prigožins gribēja panākt situācijas noregulējumu attiecībās starp “Vagner” un Krievijas Aizsardzības ministriju 22
Visticamāk, ka Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” vadītājs Jevgeņijs Prigožins ar militāro dumpi gribēja panākt situācijas noregulējumu attiecībās starp “Vagner” un Krievijas Aizsardzības ministriju, kas aizvadīto mēnešu laikā bija krietni pasliktinājušās, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Pēc pētnieka paustā, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pirms laika bija izdevis pavēli, kas paredzēja, ka no 1.jūlija visām Krievijas privātajām militārajām kompānijām ir jāslēdz līgums ar Krievijas Aizsardzības ministriju un jāpāriet tās komandpakļautībā. Iespējams, tas bija pēdējais solis, kas lika Prigožinam izšķirties par stipri radikālāku rīcību, lai saglabātu savas ietekmes pozīcijas.
Astukevičs atzīmēja, ka Prigožina mērķis nebija vērsties pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vai ietekmēt režīma stabilitāti. Mērķis bija gūt sev labvēlīgus nosacījumus turpmākajai darbībai, vēršoties pret Krievijas Aizsardzības ministriju, it īpaši aizsardzības ministru Šoigu un ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu.
Pētnieka ieskatā, militārais dumpis atklāj Putina režīma vājās vietas, kā arī demonstrē, ka Putina kontrole ietekmes ziņā pār situāciju Krievijā ir mazinājusies. Militārais dumpis bija sarkanā līnija, ko Prigožins pārkāpa.
Analītiķi savos novērojumos arīdzan uzsver, ka šis notikums pēc būtības ir grāvis uzticamību Putinam, kas ir “smags pārkāpums”, ņemot vērā, ka Prigožins ilgstoši ir bijis nozīmīga Putina ietekmes persona. Putins ir spēlējis lielu lomu, lai Prigožins iegūtu varu un spētu to arī nostiprināt. Prigožins ir bijusi būtiska figūra Krievijas politisko mērķu īstenošanā ar “Vagner” darbību Āfrikas kontinentā un iesaistoties karā Ukrainā.
Pētnieks uzsvēra, ka patlaban ir daudz nezināmā, kādas ir bijušas sarunas un nosacījumi, kas kalpojuši par pamatu vienoties par militārā dumpja pārtraukšanu. Viņa ieskatā, Putins netipiski sev ir atkāpies no sākotnējā uzstādījuma, kurā viņš skaidri norādīja, ka šāda mēroga nodevība nav pieļaujama un ir sodāma.
Astukevičs vērsa uzmanību arī uz to, ka, kamēr Prigožina kolonna virzījās uz Maskavu, aktīvi darbojušās arī citas spēku struktūras. Ir ziņas par to, ka Krievijas Federālais drošības dienests vērsies pret algotņu ģimenes locekļiem, mēģinot tādā veidā ietekmēt notikumu gaitu.
“Režīms publiskajā telpā cenšas mazināt notikušā nozīmi un atkāpties no skaļiem paziņojumiem. Runājot par Kremļa režīma stabilitāti, grūti paredzēt, kāda būs militārā dumpja ietekme uz to. Neskatoties uz visu, režīms ir situāciju atrisinājis un stabilitāti noturējusi, tomēr tas ir simptomātisks piemērs, kas parāda, ka līdzīgi demarši nākotnē ir iespējami,” skaidroja pētnieks.
Astukevičs akcentēja, ka militārais dumpis varētu novest pie pārmaiņām varas struktūrās, it īpaši Krievijas Aizsardzības ministrijā un citās drošības struktūrās, kas neparedzēja šādu situāciju, vai arī nespēja novērst situācijas eskalāciju.
Pētnieks uzsvēra, ka īstermiņā Prigožins ir ieguvis sev labvēlīgus nosacījumus un drošības garantijas, tomēr nav pamata uzskatīt, ka viņš ir labvēlīgi noskaņots, vai gluži pretēji – uzskatāms par draugu Aleksanda Lukašenko režīmam. Lai gan Lukašeno kalpoja kā mediators situācijas atrisināšanā, lielāka loma šajā procesā bija Krievijas prezidenta administrācijai, tai skaitā Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa personā, kurš pārņēma situācijas noregulēšanu.
Astukevičs atzīmēja, ka tad, kad sākās militārais dumpis, izskanēja dažādi vēstījumi par to, ka algotņi varētu vērsties arī pret režīmu Minskā, kas Lukašenko darīja bažīgu un lika aktīvāk iesaistīties. Turklāt savā ziņā tas ir ļāvis Lukašenko celt savu nozīmīgumu varas attiecībās.
Runājot par to, kas varētu sagaidīt Prigožinu, pētnieks norādīja, ka Krievijas masu medijos publicēta informācija, ka kriminālizmeklēšana pret Prigožinu nav noslēgusies, neskatoties uz Krievijas prezidenta administrācijas paziņojumiem par celto apsūdzību atcelšanu. Tas liek domāt, ka tad, kad situācija būs stabilāka un relatīvi normalizējusies, Kremļa režīms varētu veikt sava veida represijas pret Prigožinu.
Viņš arīdzan pieminēja, ka “Vagner” kā privāta militāra kompānija līdzšinējā formā varētu beigt pastāvēt, iespējams, to izformēs noteiktas daļas nododot Krievijas Aizsardzības ministrijas vai citu privāto militāro kompāniju pakļautībā. Pētnieks uzsvēra, ka Prigožina personībai “Vagner” vadībā bija liela loma, tāpēc daļa algotņu varētu arī no “šīs spēles vismaz īslaicīgi pazust”.
“Lielais jautājums ir par “Vagner” iesaisti Āfrikā un kāda būs Krievijas reakcija šajā virzienā. Uz šiem jautājumiem mums vēl jāmeklē atbildes,” sacīja pētnieks.
LETA jau rakstīja, ka algotņu grupējuma “Vagner” vadītājs Prigožins piektdienas, 23.jūnija, vakarā paziņoja, ka “Vagner” algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņi pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas un ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus, savukārt Maskavā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.
Jau sestdienas, 24.jūlija, vakarā Prigožins paziņoja, ka vagnerieši pārtrauc virzīties uz Maskavu un dodas atpakaļ. Prigožinam Kremlis došot iespēju pārcelties uz Baltkrieviju, bet “Vagner” kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, sakot, ka neesot zināms, ar ko Baltkrievijā nodarbosies Prigožins.
Putins kvēlā uzrunā 24.jūlijā apsūdzēja Prigožinu valsts nodevībā un apsolīja sodīt vainīgos, bet pēc tam piekrita amnestijas līgumam, saskaņā ar kuru “Vagner” priekšnieks izvairīšoties no kriminālvajāšanas un pārcelsies uz Baltkrieviju.
