Foto: Una Kupruka/LETA

Pētnieks nosauc meža nozares nākotnes izaicinājumus 0

Meža nozares nākotnes izaicinājumi ir pieaugošā ugunsbīstamība, kukaiņu izplatība un klimata pārmaiņas, konferencē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas” pauda Latvijas mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Prezentācijā “Zinātnē balstīta meža nozare – kādi esam un būsim klimata pārmaiņu kontekstā” Lazdiņš apliecināja, ka nozares nākotnes izaicinājumi ir palielināta ugunsbīstamība, egļu astoņzobu mizgrauža un citu kukaiņu savairošanās, kā arī klimatu izmaiņas kopumā, kamdēļ palielinās vēja izgāztu koku riski.

Eksperts atzina, ka nākotnē ugunsbīstamība būs būtiski augstāka nekā patlaban, ar ko ir jārēķinās, stādot mežus. Ugunsbīstamības riski mazinās, ja mežā ir laba ugunsapsardzības sistēma, izbūvētas meliorācijas sistēmas. Meliorācijas sistēmu atjaunošana un kopšanas cirtes veikšana var mazināt arī ogļskābās gāzes (CO2) emisijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Lazdiņa teiktā, mežu īpašniekiem ir jādomā arī par ciklonu vētru ietekmes mazināšanu. Pēdējā desmitgadē vētru radītie tiešie zaudējumi (sortimenta iznākuma vērtības kritums, atjaunošana) mežu īpašniekiem veidojuši aptuveni 164 miljonus eiro.

Eksperts uzsvēra – lai samazinātu vēja radītos bojājumus, būtiska ir pareiza mežsaimniecība. Mežu īpašniekiem ir izstrādātas rekomendācijas vēja bojājumu mazināšanai, kas ļaus nākotnē par vismaz trešdaļu samazināt bojājumus saimnieciskajos mežos.

Vienlaikus izaicinājums ir arī spēt nodrošināt ražības palielināšanos mežos. Tāpēc, domājot ilgtermiņā, būtiski veicināt koku vitalitāti. Latvijā jau ir izstrādāta un īstenota Meža selekcijas programma, kuras rezultātus ik gadu izmanto aptuveni 10 000 hektāru mežu atjaunošanai.

Tāpat Latvijā tiek veikti regulāri novērtējumi, lai neradītu draudus mežu ģenētiskajai daudzveidībai. Lazdiņš uzsvēra, ka atjaunotās mežaudzes ir izturīgākas pret slimībām, ātraudzīgākas, kā arī labāk izmanto klimata pārmaiņu radītās priekšrocības.

LVMI “Silava” vadošā pētnieka ieskatā CO2 samazināšanas nolūkā ne mazāk būtiski ir mežus mērķtiecīgi atjaunot, izmantojot selekcionētu stādmateriālu.

Jau vēstīts, ka šodien notika izdevuma “Dienas Bizness” kopā ar LOSP, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “VAKS” un Attīstības finanšu institūciju “Altum”, kā arī nozares ekspertiem rīkotā tiešsaistes konference “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

Konferences mērķis bija runāt par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares attīstību ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta plānošanas periodā pēc 2020.gada.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.