Pētnieks nolaižas okeāna dzelmē 11 kilometru dziļumā 0
53 gadus vecais amerikāņu finansists un piedzīvojumu meklētājs Viktors Veskovo ar zemūdeni “DSV Limiting Factor” šā gada maijā Marianas dižvagā nolaidās gandrīz 11 kilometru dziļumā, kur atklāja vēl neredzētas jūras radības, kā arī plastmasas maisiņus un konfekšu ietinamos papīrus.
Plastmasas mikrodaļiņas apdraud pat dziļjūras organismus
Šī ir trešā reize, kad pētnieki nolaižas Marianas dziļvagā Klusā okeāna rietumos.
Pirmo reizi dziļvagas gultne tika sasniegta 1960. gadā, kad to batiskafā “Trieste” izpētīja amerikāņu flotes leitnants Dons Velšs un šveiciešu inženieris Žaks Pikārs. Slavenais kinorežisors Džeimss Kamerons 2012. gadā zemūdenē “Deepsea Challenger” dzelmē nolaidās viens pats. Atvaļinātais ASV kara flotes virsnieks Veskovo zemūdenē sasniedza 10 928 metru dziļumu, pārspējot gan Velša un Pikāra pirms 60 gadiem uzstādīto rekordu, gan Kamerona rekordu.
Ekspedīcijas laikā Veskovo un viņa komanda četras reizes nolaidās dzelmē. Okeāna gultnes izpētē tika izmantoti arī roboti, vācot bioloģiskos un iežu paraugus. Zinātnieki plāno veikt pārbaudes atrastajām jūras radībām, lai noskaidrotu, vai tie nesatur plastmasas mikrodaļiņas. Nesenā pētījumā noskaidrots, ka tā ir problēma pat dziļi dzelmē dzīvojošajām radībām.
“Bija ļoti apbēdinoši redzēt cilvēku radītu piesārņojumu okeāna dziļākajā vietā,” atzina Veskovo.
Pēc ANO datiem, pasaules jūrās izmesti aptuveni simt miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kuru atliekas atrastas pat lielā dziļumā mītošos vaļos. Veskovo paudis cerību, ka Marianas dižvagā atrastie atkritumi palīdzēs vairot izpratni, ka okeāns nav atkritumu izgāztuve, un mudinās valdības ieviest stingrākus noteikumus pret vides piesārņojumu.
No augstkalnes līdz jūras dzelmei
Intervijā žurnālam “Newsweek” Veskovo pastāstīja, ka par nolaišanos okeāna gultnē sācis domāt 2012. gadā pēc uzkāpšanas visu kontinentu augstākajās virsotnēs.
“Ir gandrīz neiespējami aprakstīt, cik mēs visi esam saviļņoti par paveikto,” pēc ekspedīcijas teica Veskovo.
No kuģa Klusajā okeānā Veskovo nolaišanos dziļvagā vēroja arī 1960. gada ekspedīcijas dalībnieks Velšs, atzīmē BBC. “Bija liels pagodinājums tikt uzaicinātam ekspedīcijā uz manas jaunības vietu,” atzina Velšs. Ekspedīcija Marianas dziļvagā ietilpst Veskovo plānā nolaisties visu okeānu dziļākajās vietās.
Viņam atlicis vien izpētīt Ziemeļu okeāna dziļāko vietu. Ekspedīciju finansē pats Veskovo, kurš pirms pievēršanās okeāna dzelmju pētīšanai uzkāpa visu kontinentu augstākajās virsotnēs, vēsta BBC. Veskovo kļuvis par pirmo un vienīgo cilvēku, kas spējis sasniegt gan augstāko Zemes virsotni (Everestu), gan arī okeānu dziļāko punktu.
Veskovo zemūdenes garums ir 4,6 metri, bet augstums – 3,7 metri. Zemūdeni būvēja ASV firma “Triton Submarines”, un tā projektēta, lai spētu izturēt okeāna dzelmes milzīgo spiedienu, kā arī varētu atkārtoti nolaisties jebkurā okeāna vietā. Zemūdenei ir deviņus centimetrus biezs titāna korpuss, un tajā var izvietoties divi cilvēki. Zemūdene spēj darboties pilnīgā tumsā un ļoti zemā ūdens temperatūrā. Šādi apstākļi ļoti apgrūtināja fotogrāfiju uzņemšanu, atzīmē BBC.
Veskovo ekspedīcijām pasaules okeānos seko kompānija “Atlantic Productions”, kas telekanāla “Discovery Channel” vajadzībām uzņem dokumentālu filmu. Pēc visu ekspedīciju pabeigšanas pasaules okeānos zemūdeni plānots nodot zinātnes iestādēm, lai pētnieki varētu turpināt to izmantot.
Pasaules okeāni ir maz izpētīti
Veskovo komanda ir pārliecināta, ka Čelendžera dzelme, kas atrodas Marianas dziļvagas dienvidos, ir dziļākā vieta okeānā, tāpēc lielāks dziļums vairs nav sasniedzams. Kā norāda “Newsweek”, pasaules okeāni joprojām ir lielākoties neizpētīti. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde uzskata, ka vairāk nekā 80% okeānu joprojām nav izpētīti. Tiek pat uzskatīts, ka cilvēki vairāk zina par Marsa virsmu, nevis par jūras gultni.
“Lielākais risks, iespējams, bija sūce, kas varētu rasties ekstrēmā spiediena rezultātā,” intervijā “Newsweek” norādīja Veskovo. “Ūdens virsmas sasniegšana prasītu trīsarpus stundas. Strauja, katastrofiska sūce vai strukturāls bojājums var jūs iznīcināt sekundes simtdaļā, bet lēnu sūci būtu grūti likvidēt pirms ūdens virsmas sasniegšanas. Tādēļ viss tika projektēts, lai padarītu to praktiski neiespējamu,” skaidroja pētnieks. “Es drošāk jūtos zemūdenē, nevis sastrēgumstundā braucot pa Teksasas autostrādi,” viņš piebilda.
