Pētnieks: Mežaudzes, kurās savairojies astoņzobu mizgrauzis, “izārstēt” nevar 0
Līdzīgi kā pērn, arī šogad līdz šim lielākā egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte novērota Vidzemes ziemeļaustrumu reģionos, aģentūru LETA informēja Latvijas mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits.
Viņš atgādināja, ka 2020.gada vēsais, vējainais pavasaris aizkavēja mizgraužu izlidošanu, un kopējā lidošanas aktivitāte šogad salīdzinājumā ar 2019.gadu ir būtiski samazinājusies.
Vērtējot vietas, kur mizgrauži novēroti, visaktīvākie tie šogad ir Vidzemes ziemeļaustrumu reģionos līdzīgi kā pērn.
Ņemot vērā, ka iepriekšējā gada monitoringa rezultāti liecināja par augstu mizgrauža kaitējuma risku Latvijas mežos, arī šogad svaigās skuju koku cirsmās mizgraužu ierobežošanai plaši tiek lietoti feromonu slazdi, sacīja Šmits.
Feromonu slazdus mizgraužu ierobežošanai izmanto valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts meži” (LVM), SIA “Rīgas meži”, Meža pētīšanas stacija, kā arī atsevišķi privāto mežu īpašnieki.
LVMI “Silava” vadošais pētnieks atgādināja, ka ar LVM, Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta un LVMI “Silava” atbalstu, privātajiem meža īpašniekiem feromonu slazdu izmantošana tika piedāvāta arī bez atlīdzības.
Plānveidīga slazdu lietošana, apvienojot to ar pareizu mežsaimniecības praksi, ir ļoti efektīva mizgraužu ierobežošanas metode.
Šmits uzsvēra, ka audzes, kurās mizgrauzis ir savairojies, “izārstēt” nevar. Šādas audzes var izmantot veselo audžu aizsardzībai, nozāģējot un cirsmās izvietojot feromonu slazdus.
Tāpēc katram meža īpašniekam, kura īpašumā vai valdījumā ir vecākas par 50 gadiem egļu audzes, vasarā vairākas reizes šīs audzes jāapseko.
Ja pamanīti svaigi mizgraužu bojājumi, par to jāziņo Valsts meža dienestam.
LVMI “Silava” vadošais pētnieks atzīmēja, ka par mizgraužu svaigu invāziju liecina kukaiņu ieskrejas apmēram viena milimetra diametrā, kā arī brūni mizas “milti”, kas krājas zaru žāklēs un pie sakņu kakla.
Ja caurumiņu ir ļoti daudz, tad, visticamāk, kukaiņi jau ir pametuši šo egli, neraugoties uz to, ka skujas vēl ir zaļas un miza nav nokritusi. Pēc mizgraužu izlidošanas skujas kādu laiku vēl ir koši zaļas, pat tad, ja miza ir nokritusi no stumbra.
Jau ziņots, ka pēdējo gadu klimatiskie apstākļi Eiropā radījuši labvēlīgus nosacījumus egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās uzliesmojumam daudzās Eiropas valstīs.
Pērn vairākās vietās Latvijā konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā.
Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par agresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā.
Visbiežāk tas pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi novājinātas egļu audzes.
Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes.
Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 centimetriem, taču, lai sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir nepieciešami resnāki par 20 centimetriem egļu stumbri.
