Pētnieks: krāpšanās ar kases aparātiem – salīdzinoši izplatīta prakse uzņēmumos 0
Krāpšanās ar kases aparātu sistēmām, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir salīdzinoši izplatīta prakse Latvijas uzņēmumos, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
Komentējot atklāto krāpšanos restorānu tīklā “Gan bei”, apejot kases sistēmas, viņaprāt, tas nav izņēmuma gadījums. “Es baidos, ka diez vai tas ir izņēmuma gadījums. Kāpēc? Aptuveni 25% vidēji ir aplokšņu algas vienam uzņēmumam, tas nozīmē, ka kaut kur tā nauda ir jādabū. Viena daļa nāk kaut kādos nelegālos ceļos, taču viena daļa iet caur šiem kases aparātiem. Ne velti kontrolējošās institūcijas ir inicējušas šo jauno kases aparātu ieviešanu Latvijā, lai šādas shēmas apietu,” stāstīja Sauka.
Viņaprāt, šādas shēmas ir salīdzinoši izplatītas. “Tas mani neizbrīna, tas kas mani izbrīna ir, ka kaut kas tāds ir pieķerts. Šādus gadījumus pieķert ir ārkārtīgi grūti un ir jāuzteic Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs,” atzina eksperts.
Sauka atsaucoties uz pētījuma datiem norādīja, ka mazie uzņēmumi ir vairāk iesaistīti nodokļu nemaksāšanā nekā lielie. “Taču viņi arī izmanto daudz vienkāršākas shēmas, mazajos uzņēmumos jūs neatradīsiet kases apiešanas shēma, jo viņiem jau nav naudas un tik liels apgrozījums,” teica Sauka.
Viņš arī uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir ļoti liels – apmēram 24-25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp aplokšņu algas ir lielākā problēma. “Lielākā shēmošana uzņēmumos arī notiek uz aplokšņu algas rēķina,” piebilda Sauka.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizturējusi septiņas personas, tostarp no “Saskaņas” ievēlētā Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, restorānu tīkla “Gan bei” līdzīpašnieci Gaļinu Karmaču.
Potapkina sievai un vēl vienai personai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Finanšu policija kriminālprocesu sākusi septembrī. Kopumā veiktas vairāk nekā 30 kratīšanas, pārsvarā Rīgā. VID Finanšu policija skaidro, ka krāpšanās ar nodokļiem ēdināšanas iestādēs notikusi, izmantojot kases aparātus. Uzņēmums, kurš apkalpoja kases aparātus, restorānu pārstāvjiem piegādāja speciālas zibatmiņas, kurās atradās speciāla programmatūra, un ar kuru palīdzību varēja mainīt kases apgrozījumu – proti – cilvēkiem tika izsniegts čeks, taču PVN netika samaksāts.
VID norāda, ka šādā veidā katru mēnesi ēdināšanas uzņēmums ieguvis 700 – 800 tūkstošus eiro, no kuriem netika maksāti nodokļi. Iegūto naudu uzņēmums izmantoja, lai maksātu aplokšņu algas, kā arī savām personīgajām vajadzībām. Pagaidām nav zināms, cik ilgi uzņēmums ar šādām darbībām nodarbojies, jo šāda veida iejaukšanās kases aparātu darbībā ir ļoti grūti pierādāma.
