Pētnieks: iedzīvotāju priekšstati par čekas maisiem ir aplami 3
Apmēram 70% no iedzīvotāju priekšstatiem par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku ir aplami, aģentūrai LETA sacīja pētnieks un VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Ojārs Stepens, kurš šodien komisijas konferencē runā par mītiem un patiesību saistībā ar VDK kartotēku.
Stepens uzsvēra, ka, analizējot interneta komentārus un dažādus rakstus, ir skaidrs, ka tas, ko domā un kā daudz ko saprot iedzīvotāji nereti ir nepareizi. Mīts ir, piemēram, tas, ka viss no VDK kartotēkas ir izņemts, ka viss patlaban atrodas Krievijā, ka kartotēka atrodamie dokumenti nav izmantojami vai ka ziņotāju sarakstā ir tikai kultūras un mākslas darbinieki.
Pētnieks redzot, ka Latvijā cilvēkiem ir saasināta interese par “čekas maisiem”, tomēr vērojama aplama izpratne par daudziem jautājumiem. Dezinformāciju varētu “ārstēt” ar patiesas informācijas pieejamību, uzskata Stepens.
Pēc viņa paustā, par sabiedrības informētību būtu jārūpējas Saeimai, kurai jāsakārto likumi, lai noņemtu aizliegumus un atļautu publicēt VDK kartotēkā atrodamo informāciju. Tālāk valdībai būtu jāpiešķir Latvijas Nacionālajam arhīvam finansējums, lai dokumentus varētu pārņemt un saglabāt, bet pēc tam visiem dokumentiem būtu jābūt pieejamiem vispārējā pētniecības kārtībā, pauž pētnieks.
Stepens ir pārliecināts, ka atklātība ir nozīmīga sabiedrības informētības nodrošināšanā, tāpēc svarīgi publicēt VDK dokumentus un tos digitāli padarīt pieejamus, kā to izdarījusi Polija, Lietuva un Igaunija. “Latvija ir bezcerīgi atpalikusi, mīnus 20 gadus,” sacīja Stepens.
Vienlaikus viņam ir grūti pateikt, vai dokumentu publiskošana varētu notikt tuvākajā laikā, īpaši tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Viņaprāt, būtu labi, ja kaut kas šajā jautājuma “izkustētos” jau šogad.
Stepens gan apzinās, ka likumu sakārtošanai un dokumentu publiskošanas atļaušanai nepieciešama politiķu labā griba. “Es arī saprotu, ka šis process, dokumentu pārņemšana, prasa laiku un līdzekļus, tomēr Latvija nav pasaulē nabagākā valsts un varētu šo to atļauties,” uzskata pētnieks.
Jau ziņots, ka komisijas pētnieki secinājuši, ka LPSR VDK aģentu kartotēka ietver LPSR VDK izveidotus, nesagrozītus un neviltotus dokumentus. Šādu secinājumu ļāva izdarīt pētnieku konstatētā sakritība starp LPSR VDK aģentu kartotēku, kā arī abu veidu žurnāliem. Pētnieki ir eksemplāri veikuši pārbaudes par LPSR VDK aģentu kartotēkas numuru un citu datu sakritību ar 1.fonda 25.apraksta žurnāliem. Izlases veidā sakritība esot 100%.
Tāpat ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta “Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums” un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā.
Likumprojektā ir atrunāta dokumentu digitalizēšanas un publicēšanas, kā arī pētniecības kārtība. Komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā. Līdz 30.jūnijam kā pirmās komisija rosina digitalizēt un publicēt Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras kadru kolekcijas personas lietas.
