Pētnieks Astukevičs: Izvairīties no kara “iesaldēšanas” varam tikai ar Ukrainas uzvaru 24
“Mēs varam redzēt, ka šis Krievijas draudzīgo valstu pulks un tā sadarbības intensitāte ir mazinājusies,” tā TV24 raidījumā “Globuss” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Armands Astukevičs, diskutējot par to, kādas šobrīd ir Krievijas un Austrumu un Vidussāzijas valstu, tajā skaitā Ķīnas savstarpējās attiecības un sarunas par notiekošo karu Ukrainā. Proti, vai notiek kādi procesi “neredzamajā līmenī” vai kādas “pavasara straumes”, kas kausē kaut ko jau “zem ledus”, kamēr virspusē vēl redzama ledus virskārta?
“Protams, jau minēji šīs te valstis kā Ķīna, Indija un citas, kas joprojām savā ziņā pēc būtības vēl atbalsta Krieviju. Bet te ir tas stāsts par to, ka mēs varam redzēt kaut kāda veida atrisinājumu un izvairīties no šīs [kara – red.] “iesaldēšanas” tikai ar šo Ukrainas uzvaru,” komentēja pētnieks Astukevičs.
Ir skaidrs, ka Krievija jau šobrīd gatavojas. “Tapēc tas garais karš. Lai pēc būtības spētu atjaunot savas kaujas spējas, lai veiktu karu divi vai nu mēģinātu viņu turpināt,” tā piebilda Astukevičs, komentējot pašreizējos notikumus frontē Ukrainā.
Kā vēstīja ārvalstu mediji šo pirmdien, 15.maijā, tad ģeopolitiski Krievija jau esot zaudējusi karu Ukrainā, jo faktiski ir kļuvusi par Ķīnas vasali un zaudējusi pieeju Baltijas jūrai, tā intervijā laikrakstam “L’Opinion” paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Krievija “faktiski ir sākusi pakļauties Ķīnai un zaudējusi pieeju Baltijas jūrai, kas tai bija ārkārtīgi svarīga, jo tā pamudināja Zviedriju un Somiju izlemt iestāties NATO”, klāstīja Makrons, uzsverot, ka pirms pāris gadiem ko tādu nevarēja iedomāties un Krievijai tā ir “ģeopolitiska sakāve”.
Komentējot Eiropas drošības arhitektūras nākotni, Francijas prezidents uzsvēra, ka tai ir jāaizsargā Ukrainu, vienlaikus neparedzot konfrontāciju ar Krieviju.
“No mums ir atkarīgs, kā palīdzēt ukraiņiem pretuzbrukumā, kā sagatavot jautājumu par drošības garantijām sarunās, kuras neizbēgami būs, ” pārliecību pauda Makrons, atgādinot, ka, viņaprāt, “Eiropas drošības arhitektūrai beigu beigās būs jāaizsargā Ukrainu”.
Vienlaikus, Makrona vērtējumā, Eiropas drošības arhitektūrai jāparedz, ka nebūs konfrontācijas ar Krieviju un tiks atjaunot spēku līdzsvars. “Tomēr vēl daudz ir jāizdara, līdz nonāksim pie tā,” uzsvēra Francijas prezidents.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdienas, 14.maija vakarā bija ieradies Parīzē, kur Elizejas pilī tikās ar Makronu. Pēc tikšanās Francijas paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai.
