LĀI pētnieki uzskata, ka vēlams turpināt NATO un Krievijas Padomes darbu, lai kopīgas intereses jautājumu ietvaros NATO varētu skaidrot savu pozīciju kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanā tās austrumu dalībvalstīs, nostāju Ukrainas jautājumā, kā arī aicinātu Krieviju paaugstināt savu militāro darbību caurskatāmību. NATO pozīcijai dialogā ar Krieviju ir jābūt skaidrai, stingrai un vienotai, lai Krievija dialogu neuztvertu kā NATO vājuma izpausmi un vienlaikus attiecībās ar NATO dalībvalstīm nevarētu pielietot “skaldi un valdi” pieeju. 1
Starp būtiskiem kopīgas intereses jautājumiem ir arī bruņošanās sacensības novēršana un incidentu eskalācijas risku mazināšana. Šajā jomā ir maz ticama jaunu vienošanos noslēgšana vai esošo mehānismu attīstība, tāpēc, visticamāk, pušu attiecības veidosies tikai praksē pielāgojoties vienai otras militārajām aktivitātēm, prognozē pētnieki.
“Latvijai ir būtiski ne tikai panākt pēc iespējas ilgstošāku NATO sabiedroto spēku izvietošanu tās teritorijā, bet arī atbalstīt pakāpenisku dialoga atjaunošanu ar Krieviju un dot ieguldījumu tā nostiprināšanā, īpaši izmantojot savu pieredzi attiecībās ar Centrālāzijas valstīm, Gruziju un Ukrainu. Šāda pieeja mazinās atsevišķu sabiedroto valstu, īpaši Vācijas, piesardzīgo attieksmi pret Baltijas valstu un Polijas aizsardzības stiprināšanas nepieciešamību ilgtermiņā,” uzskata pētījuma veicēji.
Pētījums veikts saskaņā ar noslēgto līgumu starp Aizsardzības ministriju, Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu un Latvijas Ārpolitikas institūtu.
