Pētniecības vai politikas jautājums? 1
Atļauja izmantot glifosātu Eiropas Savienībā aizpērn tika pagarināta uz pieciem gadiem, bet strīdi nav rimuši. Tagad tie atkal draud pieņemties spēkā.
Neatkarīgie eksperti vērtējumus pārkopē
Pagājušā gada februārī Eiropas Parlaments izveidoja īpašu komiteju, kura analizēja pesticīdu lietošanas atļauju piešķiršanas procedūru un nesen nāca klajā ar ziņojumu, kur norādītas procedūras nepilnības, kā arī izteikti vairāki priekšlikumi tās uzlabošanai.
Sevišķu kritiku izpelnījās tas, ka agroķīmijas uzņēmumiem pastāv iespēja pašiem izraudzīties ES dalībvalsti, kurai iesniegt pieteikumu produkcijas izplatīšanas atļaujas vai atļaujas pagarināšanas saņemšanai, un attiecīgajai dalībvalstij jāsniedz savi atzinumi. Problēmu radīja fakts, ka apstiprinājuma dokumentācijas iesniedzēji bija “Monsanto” un citi “Glyphosate Task Force” apvienojušies ražotāji, bet sākotnējā vērtētāja lomu uzņēmās Vācijas lauksaimniecības ministrijai pakļautais Federālais riska izvērtējuma institūts jeb BfR , kura slēdzieni vēlāk nonāca Eiropas aģentūru rīcībā un arī uz politisko lēmumu pieņēmēju galda.
Nevalstiskās organizācijas jau 2017. gadā apgalvoja, ka BfR it kā neatkarīgi veiktā ekspertīze galvenokārt balstās uz apstiprinājuma dokumentācijas iesniedzēju materiāliem, turklāt it kā neatkarīgie atzinumi lielā mērā satur ieinteresēto firmu iesniegto dokumentu tekstus – tie vienkārši ir pārrakstīti.
Šā gada sākumā Eiropas Parlamenta deputātu grupas pieaicinātie eksperti pēc tūkstošiem lappušu rūpīgas analīzes nāca klajā ar secinājumu, ka BfR veikums pat būtu dēvējams par plaģiātu, jo pārkopēto tekstu apjoms pārsniedz septiņdesmit procentus.
Vācijas Federālais riska izvērtējuma institūts un tāpat Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jeb EFSA pārmetumus noraida.
Viss esot noritējis saskaņā ar tiesību aktiem un atbilstoši ierastajai praksei… Un ierastā prakse liecina, ka lielu daļu no vētīšanai paredzētajiem pētījumiem sarūpē pats ražotājs.
Ierosina mainīt kārtību
Parlaments tāpēc ierosina pārskatīt esošo kārtību. Lai, piemēram, tās vai citas ES dalībvalsts atbildīgās iestādes izraudzīšanā noteicošais vārds piederētu Eiropas Komisijai, kura izdarītu izvēli, vadoties pēc noteiktiem kritērijiem, “proti, pieredze, resursi, interešu konflikta neesamība, nozīmīgums līdzekļa ražošanā, tehniskās iespējas, kā arī spēja nodrošināt zinātniski pamatotus un uzticamus rezultātus konkrētā termiņā…”.
Apstiprinājuma procedūrā izmantojami vienīgi zinātniski recenzēti neatkarīgi pētījumi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un pārējām iesaistītajām aģentūrām būtu piešķirami “pietiekami resursi”, lai tās varētu šādus pētījumus pasūtīt.
Vācijas interešu konflikts
Protams, Vācijas Federālajam riska izvērtējuma institūtam netrūka ne pieredzes, ne līdzekļu. Ko nevar sacīt par “interešu konflikta neesamību”, jo visi labi atceras, ka tieši Berlīnes nostājas maiņa pavēra ceļu glifosāta lietošanas atļaujas pagarināšanai. Nevilšus arī jāatceras, ka vācu uzņēmums “Bayer”, kas daudziem joprojām saistās ar medicīnas preparātiem un pirmām kārtām ar aspirīnu, 2017. gada rudenī pārņēma amerikāņu agroķīmijas milzi “Monsanto” līdz ar tā slavenāko ražojumu – herbicīdu “Roundup”, kura aktīvā sastāvdaļa ir glifosāts.
Brisele šajā sakarā sāka izmeklēšanu, jo pastāvēja bažas, ka abu gigantu laulība apslāpēs tirgus konkurenci, tomēr pagājušā gada martā Eiropas Komisija deva atļauju pasaulē lielākā ģenētiski modificētu sēklu un pesticīdu ražotāja izveidei. Zem inovāciju un tehnoloģiju attīstības lozungiem.
Taču drīz radās arī problēmas. Vasarā Sanfrancisko tiesa nosprieda, ka firmai “Monsanto” jāmaksā gandrīz trīssimt miljonu dolāru soda nauda par labu Dveinam Džonsonam, kurš, agrāk būdams dārznieks, izmantoja herbicīdus “Roundap” un “Ranger Pro” augu apsmidzināšanai, un izsmidzinātās vielas reizēm nonāca saskarē ar viņa ķermeni, kas izraisīja asinsvēzi.
Šogad ASV gaidāmas vēl ārkārtīgi daudzas līdzīgas prāvas, un tiesvedība skar nu jau “Bayer”, bet firmas akciju vērtība un tāpat reputācija jau paguvušas krietni kristies. Eiropā par precedentu var kļūt Lionas administratīvās tiesas janvāra vidū pieņemtais lēmums aizliegt laist tirgū herbicīdu “Roundap Pro 360”.
Glifosāta lietošana (vai nelietošana) ir katras ES dalībvalsts pašas atbildība.
Taču konkurētspējas apsvērumi liek izmantot iedarbīgo un salīdzinoši lēto herbicīdu intensīvajā lauksaimniecībā teju visur. Piekritēji klāsta, ka bez efektīviem agroķīmijas līdzekļiem nebūs iespējams nodrošināt ar iztiku Zemes iedzīvotājus, kuru daudzums līdz gadsimta vidum sasniegs desmit miljardus. Oponenti par primāro uzskata dzīvībai piemērotas vides saglabāšanu, kas prasa arī pārtikas ražošanas un patēriņa ieradumu maiņu.
Šķietami akadēmiskais strīds patiesībā aptver daudzas jomas un tajās izdarāmās izvēles, bet varbūt visvairāk tās, kurām nāksies pievērsties Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Varētu jau piekrist tam, ko sacīja parlamenta līdzziņotājs Norberts Lins (deputāts no Vācijas, pārstāv Eiropas Tautas partiju): “Atļaušanas procedūrai arī turpmāk jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem. Tik svarīgā jautājumā zinātniski pierādīti fakti ir visa pamats, un tajā nav vietas interesēm vai ideoloģijai. Šādus lēmumus nedrīkst balstīt politikā vai emocijās.” Tomēr interešu un ideoloģiskās sadursmes diez vai mitēsies.
