Pētniece: Politiķi nevēlas akcentēt PSRS okupācijas radītos zaudējumus 0
PSRS okupācijas perioda laikā Latvijai nodarīti aptuveni 200 miljardu latu zaudējumi, taču politiķu vidū nav vēlēšanās akcentēt šo jautājumu Latvijas un Krievijas attiecībās, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt!” sacīja Latvijas Okupācijas izpētes biedrības pārstāve Ruta Pazdere.
Viņa sacīja krīzes gados Ministru kabineta paspārnē izveidotā komisija, kuras uzdevums bija aprēķināt Latvijai un tās iedzīvotājiem triju okupāciju laikā nodarītos zaudējumus, netika finansēta un tās locekļi izveidoja Latvijas Okupācijas izpētes biedrības, lai tā turpinātu komisijas sākto darbu.
Šogad komisijas darbam ir piešķirti 10 tūkstoši latu. Pētniece norādīja, ka par šiem līdzekļuem paredzēts rīkot Latvijas mēroga konferenci, lai saprastu – kāpēc pēc neatkarības atgūšanas sabruka no PSRS laikiem mantotā rūpniecība. ” ā nebija valdības vaina, jo tā [rūpniecība] bija totāli militarizēta. Rūpnīcas bija saistītas ar piegādes ķēdēm no Krievijas, kuras atgūstot neatkarību sabruka. Nebija ne piegādes, ne pieprasījuma pēc precēm,” viņa sacīja.
Šogad okupācijas seku apkopošanas komisija pieprasījusi 100 tūkstošu latu finansējumu. Taču Pazdere pauda šaubas, vai šie līdzekļi tiks saņemti. “Pie pašreizējās politiskās nostādnes tas vav reāli, jo nav liela atsaucība no ārlietu ministrijas,” viņa teica, norādot, ka tādējādi ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs negrib kaitināt Krieviju un tur var rasties sarežģījumi jau nodibinātajai ekonomiskajai sadarbībai
Pazdere norādīja, ka līdz šim komisija veikusi 40 pētījumus un ekspertīzes. “Atlika vien apkopot statistiku un saskaņot valodas, lai mēs varētu foksēt zaudējumus ar juridisku pamatoju. Tāpat bija nepieciešams šo zaudējumu juridisks pamatots, lai pieprasītu kompensācijas no okupētājiem, iedzīvotājiem no okupētāja tādas pienākas,” viņa uzsvēra, vienlaikus piebilstot, ka šim darbam ir vajadzīgi iegldījumi.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka piektdien Baltijas valstīs ar plašiem pasākumiem tiek atzīmēta Baltijas ceļa gadadiena, kas notika 1989.gadā pieminot 1939.gadā parakstīto PSRS ārlietu ministra Vjačeslava Molotova un viņa nacistiskās Vācijas kolēģa Joahima fon Rībentropa paktu, kas paredzēja ietekmes sfēru sadali Eiropā, tostarp Baltijas valstu nonākšanu PSRS ietekmē.
