Pētniece: Krievijas motivācija būt Sīrijā tomēr ir citādāka nekā Ukrainas gadījumā 26
Par to, kā Asada režīma krišana Sīrijā ietekmē Krievijas pozīciju šajā reģionā, TV24 raidījumā “Globuss” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska.
Krievija pašlaik atrodoties “pakārtā” stāvoklī gan gaisa spēku, gan jūras spēku bāzu ziņā un krievi nevēlēsies zaudēt savas pozīcijas, jo šīs ir vienīgās Krievijas pozīcijas Tuvo Austrumu reģionā, kuras tiek izmantotas arī, lai militāri un ekonomiski realizētu Krievijas intereses Āfrikā.
Mainījusies ar Krievijas retorika par notikumiem Sīrijā – ja sākumā Asada pretinieki tika raksturoti ka teroristi, tad notikumiem attīstoties, un saprotot, ka pozīcijas tiek zaudētas, ļoti ātri naratīvs mainījās un viņi tika saukti par Sīrijas opozicionāriem. “Tas vien liecina, ka krievi vēlēsies iet uz kaut kādiem mēģinājumiem kaut ko sarunāt ar [pie varas] esošajiem spēkiem. Cik lielā mērā viņiem tas izdosies, tas ir atvērts jautājums, jo Krievija devusi patvērumu Asadam. Tas būs viens no pirmajiem pārbaudījumiem, cik principiāla ir Sīrijas opozicionāri šādos jautājumos un vai viņi ir gatavi “pārdot savu dvēseli” un upurēt savus principus pēc kuriem viņi vadās,” saka E. Vrobļevska. Pētniece uzskata, ka tuvākajā nākotnē Sīrija kļūs par ļoti pieprasītu un populāru spēlētāju, jo daudzas lielvalstis vēlēsies nodibināt attiecības ar to.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
