Pētniece: Ir jautājums, kurā brīdī kāds no dezinformatoriem paklups likuma priekšā 31
Ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet arī jau krietni iepriekš publiskajā telpā notikusi diskusija par to, kā jāsoda tās personas, kuras sociālajos tīklos apzināti izplata dezinformāciju. Lai gan Latvijā ir bijis precedents, kad persona tiek sodīta par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu, joprojām daudzos gadījumos nav skaidrības vai un kā vērsties pret dezinformatoriem.
“Domāju, ka arī šobrīd tiek veikts novērošanas darbs,” runājot par to, vai drošības dienesti monitorē informāciju publiskajā telpā, TV24 raidījumā “Meli un fakti” norādīja dezinformācijas pētniece Baltijā Nika Aleksejeva.
“Cik es esmu runājusi ar ekspertiem juridiskajā jomā, tad problēma ir tā, ka ir nepieciešams pierādīt ļoti tādu acīmredzamu sakarību, ka tas, ko šis cilvēks ir teicis, ir ietekmējis citu cilvēku rīcību. Varētu teikt, ka, iespējams, tie redzamākie dezinformatori, kas neslēpj savas identitātes, apzinās un ir uzmanīgi ar veidu, kā pasniedz informāciju,” uzsver pētniece.
“Es nezinu, bet, manuprāt, šāds darbs tiek veikt un ir jautājums, kurā brīdī kāds no šiem dezinformatoriem paklups likuma priekšā un arī atbildēs.”
Visu raidījumu “Meli un fakti” skaties šeit:
Projektu “Meli un fakti” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS “TV Latvija”.
