Pētniece Bērziņa par karu Ukrainā: Vācijai ir ļoti izdevīgi un ērti saklāt “miera sarunu galdu” ar Krieviju 1
“Kopumā skatoties, man jāatzīst, ka mēs pamazām ejam uz sarunu procesu, jo ir skaidri redzams, ka ukraiņiem sāk apsīkt spēki,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Globuss” pauda Ziemeļeiropas noturības organizācijas (CIREN) pārstāvis un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, diskutējot par kara gaitu Ukrainā un izskanējušo ziņu par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prezentēto “uzvaras plānu”.
“Man liekas, ka trakākais varētu būt, ka arī mums būtu principā jāgatavojas, ja, nedod dievs, ukraiņiem sākt brukt fronte. Mēs redzam, ka Krievija tāpat kā Otrajā pasaules karā met “gaļas mašīnā” cilvēkus, un tas rullis pamazām rullē… Un te atkal ir tā proporcija starp spēkiem,” turpināja komentēt Garisons. Līdz ar to viņš uzskata, ka ir pienācis laiks sākt domāt par aktīvāku politiku, piemēram, draudu izteikšanu. “Bet skaidrs, ka tas agri vai vēlu var novest pie kaut kādas konfrontācijas. Bet ja mēs baidāmies no visa, tad varbūt uzreiz padodamies?” sacīja Garisons TV24 raidījumā “Globuss”.
Diskusijā iesaistījās Vācijas Maršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja, drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa, kura atgādināja, ka Minskas procesa laikā jau tika “pie galda sēdēts pirms desmit gadiem”, kad centās šo jautājumu atrisināt, bet nesanāca.
“Bija 2022.gads. Viss atkārtojās! Un vēl ļaunāk. Tāpēc, protams, Vācija atkal vēlas saklāt miera sarunu galdu. Vācijai liekas, ka viņiem tas ārkārtīgi izdodas. Viņiem ir ļoti izdevīgi, ērti un patīkami saklāt to miera sarunu galdu. Jautājums ir – ja pie tā galda apsēžas Krievija, vai viņi jūt to, ka viņiem kaut ko ir jāatdod, kaut kā ir jāpiekāpjas? Vai viņiem no kaut kā ir bailes? Šajā brīdī es neredzu ne no Berlīnes, ne no pašreizējās Vašingtonas to, ka Krievija būtu īpaši iebiedēta, ka viņi uzskatītu, ka būtu drusku jāiegrožo savas ambīcijas, drusku jāparaustās,” sacīja Bērziņa, analizējot starptautiskās politikas jautājumus saistībā ar karu Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 17.oktobrī, Briselē Eiropas Savienības (ES) līderu un NATO aizsardzības ministru priekšā aizstāvējis savu “uzvaras plānu”, uzsverot, ka Ukrainai jāatrodas spēka pozīcijās pirms jebkādām miera sarunām ar Krieviju.
“Ukraina ir gatava īstai diplomātijai, bet, lai to panāktu, mums jābūt stipriem,” tiekoties ar ES 27 valstu līderiem, uzsvēra Zelenskis. “Krievija ķersies pie diplomātijas tikai tad, kad redzēs, ka neko nevar panākt ar spēku,” uzskata Zelenskis. “Tāds ir plāns. Tieši tas ir nepieciešams, un mums ir jārada pareizie apstākļi, lai izbeigtu šo karu.”
Kā jau ziņots, Zelenska plānā noraidīta jebkāda teritoriāla piekāpšanās un pausts aicinājums sabiedrotajiem atcelt ierobežojumus attiecībā uz Rietumu ieroču izmantošanu mērķiem Krievijā. Plāns arī paredz izvietot Ukrainas teritorijā “stratēģiskos atturēšanas līdzekļus, kas nav kodolieroči”, lai atturētu Krieviju no turpmākiem uzbrukumiem.
NATO valstis ir paziņojušas, ka Ukrainas ceļš uz dalību aliansē ir neatgriezenisks. Taču ASV un Vācija ir iestājušās pret tūlītēju Ukrainas uzņemšanu, uzskatot, ka tas faktiski novestu aliansi līdz karam ar Krieviju.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2024
Pilnu TV24 raidījumu “Globuss” variet skatīties video šeit:
