– Bet kā jūs sākāt strādāt Pasaules Bankā? 7
– Vispirms ieguvu vēl vienu maģistra grādu cilvēkattīstībā (“Human Development”), studēju psiholoģiju, fizioloģiju, socioloģiju, pedagoģiju. Psiholoģija man vienmēr ir ļoti patikusi un interesējusi. Man bija skolotāja Veneranda Apšeniece. Viņa bija pirmā, kas rosināja domu, ka pašiem par sevi ir kaut kas jāzina. Kā bija skolā? Uzdod, atver grāmatu, iemācies un vēlāk noskaiti. Bet šī skolotāja mudināja – saproti pats sevi kaut mazliet! Bet dziedāšanas skolotāja Gita Kataja man iedeva manu balsi. Mēs dziedājām korī, kā jau latvieši, bet viņa man teica – nāc, dziedi solo! Kopš tā laika daudz dziedāju solo, uzstājos, un nebija bail. Spēja izteikties, runāt, darīt man palīdzēja Pasaules Bankā.
Kad biju ieguvusi maģistra grādu cilvēkattīstībā, sāku meklēt darbu. Ārzemniekiem tas nav tik vienkārši. Man bija starptautiskā darbinieka vīza, kas atļauj strādāt starptautiskās organizācijās. Meklēju darbu vispirms Pasaules Bankā izglītības jomā. Un sāku strādāt Pasaules Bankas institūta nodaļā, kas darbojas ar dažādām izglītības programmām, toreiz arī bijušajās PSRS republikās. Bet tad sākās lielais interneta bums un Pasaules Banka izveidoja savu mājas lapu. Man dīvainā kārtā ārkārtīgi interesēja internets, tik ļoti, ka pati apguvu interneta programmas, kā informāciju ievieto, kā tā parādās interneta lietotājiem. Tas izvērtās tā, ka personāldaļā sāku vadīt zināšanu menedžmenta vadības grupu. Un, ja es tā domāju, kas ir tā sarkanā dzīsla, kas savieno manu ceļu – angļu valodas skolotāja, tad personāla daļā vadīt interneta grupu…Tā ir izzināšana. Ir tik dažādi veidi, kā izzināt. Ne tikai lasot. Latvieši dejo, kad dejo sasvīst. Kad paosti visapkārt, zini, kurš cilvēks tev patīk, kurš mazāk. Tas arī ir izziņas veids. Tā es redzu saistību ar to, ko pašlaik studēju – bezapziņa, tas, ko mēs neapzināmies. Jo tas arī ir kaut kādā veidā jāizzina. Tā sarkanā dzīsla iet no ļoti tradicionālas izglītības sistēmas, kā mēs mācāmies, caur to, kā mēs kaut ko uzzinām internetā – virtuālajās, modernajās tehnoloģijās – līdz zināšanām, ko mēs iegūstam, apzinoties neapzināto.
