ANM plāns ekonomikas atveseļošanai neparedz atbilstošu ekosistēmu un ieguldījumus pētniecībā 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tam kad Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna sākotnējo redakciju Eiropas Komisija atmeta atpakaļ kā pārāk uz valsts pārvaldi orientētu, tagad tas vairāk sasaistīts ar prioritātēm, ko 2021.–2027. gadam izvirza Nacionālā industriālā politika, sniedzot par 40% lielāku tiešo atbalstu komersantiem (643 miljonus eiro). Vai tas ir pietiekami, lai septiņos gados par deviņiem miljardiem palielinātu eksportu un trīskāršotu privātos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (P&A)? Uzņēmēji šaubās.
“P” nevar uzkrāt
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs eksporta palielināšanai izvirzīts apakšmērķis P&A izdevumus palielināt līdz 300 miljoniem eiro jau 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā. P&A ieguldīto finansējums tad sasniegtu 1,5% no IKP. Statistikas dati par 2019. gadu liecina, ka kopējie P&A izdevumi Latvijā bija 195 miljoni eiro jeb 0,64% no IKP, kas ir zemākais rādītājs ES. Lielākie pētnieki (pēc EM datiem) togad bija AS “Tet”, AS “Grindeks”, AS “Latvenergo”, SIA “Ceram Optec”, SIA “Dinex Latvia”.
Pašreiz P&A summas Latvijas uzņēmumos bieži vien noraksta, neuzskaita, neuzrāda, kas neļauj gūt priekšstatu par patiesajiem inovāciju apjomiem, norāda Mārtiņš Jansons, EM Inovācijas nodaļas vadītāja vietnieks. Ministrija aicina uzņēmumus sniegt savus datus Statistikas pārvaldei cerībā, ka Latvija tad nebūs pēdējā vietā ES inovāciju jomā. “Tik un tā Latvija paliks pēdējā,” ar roku atmet Ilmārs Osmanis, AS “Hansamatrix” dibinātājs un SIA “Lighspace Technologies” valdes priekšsēdētājs, jo uzskata, ka valsts nav atradusi labākās eksporta un industriālo inovāciju atbalsta formas.
Noteikti nav pēdējā vietā jau tagad, tam iebilst Ingmārs Pūķis, “LMT” viceprezidents. “Pirmkārt, Latvijā nemāk, negrib un nav motivēti uzskaitīt P&A izdevumus. Tāpēc katru gadu lielāko ieguldītāju saraksts tik haotiski mainās. Kad pirms vairākiem gadiem EM atnāca uz “LMT” konsultēties, tad P&A rādītājs mums pieauga… 14 reizes. Otrkārt, Latvijā nepastāv P&A tradīcijas, tikai tagad veidojas kopienas. “LVM” sadarbībā ar “Silavu” mežsaimniecībā ir pozitīvais izņēmums.” “P&A ir vērts nenorakstīt, ja tie kļūst par intelektuālo īpašumu, kuru apliecina patenti,” norāda Osmanis. “Mēs to varam kapitalizēt, jo nākotnē tiem pretī būs produkti. Vienkāršāk: no P&A nevar uzkrāt P (pētījumus), bet var uzkrāt A (attīstību), jo pēdējais ir vairāk orientēts uz produktu, ko var amortizēt, ražojot produktu vai pārdodot licences.”
3D briļļu cena
Septiņu darbības gadu laikā “Lightspace Technologies ” pētījumos un attīstībā ieguldījis 14 miljonus eiro – vidēji divus miljonus gadā, apliecina Ilmārs Osmanis. Vai un cik ilgā laikā P&A ieguldījumi atmaksāsies, izpētīsim uz viena produkta – 3D briļļu piemēra. “Vispirms jau pašu pētnieku izmaksas – mēnesī vidējā alga pareizināta ar divi, trīs, kas nozīmē 100 000 mēnesī algām vien. Gadā 1,2 miljoni plus 20% – tātad pusotrs miljons gadā jātērē pētnieku komandai,” neslēpj Osmanis.
Atceros, kā pirms diviem gadiem šai pašā laboratorijā Ilmārs Osmanis man uz datora displeja demonstrēja 3D attēlu, kurā ķirurgi varētu redzēt pacienta iekšējos orgānus. Šo tehnoloģiju norezervēja “Panasonic”, kuri gatavo audiovideo blokus lielākajam vācu autoražotājam. Ja tie izies pārbaudi reālos apstākļos, tai sekos industrializācijas fāze un tad vieglajos auto būs iebūvēta 3D navigācija.
Pa šo laiku uzņēmums 3D attēlu pārcēlis uz brillēm, kas kļuvušas kvalitatīvākas nekā ” Oculus” vai “Google Glass” un attiecīgi arī dārgākas. Galvenie tirgi – medicīna, automobiļu būvētāji. Šis mums ir industrializācijas gads – būs rūpnieciskais prototips un tad jāiziet sertifikācija, norāda valdes locekle Madara Kalniņa-Kalnmale. “Mūsu tehnoloģijas ir pētniecībā visu vadošo IT uzņēmumu laboratorijās. Man vieglāk nosaukt, kuriem vēl nav – “Apple”, “Sony”. Daudzslāņu ekrāna tehnoloģija ir vairākus gadus, bet darbs pie brillēm sākās pagājušajā gadā,” lepojas Osmanis.
Aparatūras ražošanai – nekā
“Lightspace Technologies” ar projektu “Nākamās paaudzes uzlabotās papildinātās realitātes 3D brilles medicīniskajai izglītībai” 4000 projektu konkurencē uzvarēja konkursā “Apvārsnis 2020” Eiropas Inovāciju padomes pilotshēmas “Accelerator” programmā. Noslēguma kārtā starp 150 projektiem no Latvijas bija viens, no Igaunijas – viens, no Austrumeiropas pavisam četri. Kāpēc tik maz? “Tāpēc, ka Latvijā nav ekosistēmas, kas rada labus produktus,” norāda Ilmārs Osmanis. “Vajag, lai RTU strādātu tūkstotis pētnieku, lai tur būtu pēcdoktorantūras studiju pētnieki.”
Tieši pie tā paša secinājuma nonācis arī Ingmārs Pūķis, “LMT” viceprezidents: “Universitātes ar profesoriem, pētniekiem lielākā daļa darbojas savā nodabā, nesaistīti ar uzņēmumiem. Mēs mēģinām savu taciņu pār šo purvu nolikt, noslēdzot līgumu ar RTU par zinātņu doktoru iesaistīšanu savā izpētē.” To iedibinājis arī AS “Latvenergo”. Sadarbībā ar RTU tika izstrādāta metodika HES metālkonstrukciju tehniskā stāvokļa noteikšanai, stāsta Māris Balodis, AS “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors. “Mūsu pozicionējums ir risināt biznesa vajadzības un atsvaidzināt korporatīvo kultūru, rīkojot vienreizējus konkursus, hakatonus, uzņēmējdarbības atbalstam rīkojot akseleratorus un ideju inkubatorus, kā arī veicinot partnerību, veicot kopīgu produktu izstrādi, iepirkumus no jaunuzņēmumiem.”
Kaut gan inovāciju un privāto A&P investīciju veicināšanai (Klasteru programmai) ANM plānā atvēlēti 112,5 miljoni, tomēr instrumentu klāsts ierobežots. “Šajā pandēmijas laikā valdība nebija padomājusi ne par vienu finanšu instrumentu, kas varētu finansēt, kā mūsu gadījumā, aparatūras izstrādi. Jaunuzņēmumiem bija. Vācijā pandēmijas uzliesmojuma pašā sākumā tika radīti divi jauni fondi – viens līdzfinansēja privātās investīcijas, otrs fonds deva grantu privātbiznesam plus 20% klāt pie uzņēmēja paša ieguldījuma. Latvijā šādam instrumentam būtu vajadzīgi 50%, lai krīzes periodā investoram būtu interese ieguldīt naudu. LIAA nav šādu instrumentu,” vīlies Osmanis. Latvijā ir desmitiem jaunuzņēmumu, kas raksta programmas lietotnēm, un tie tiek atbalstīti, bet “Lightspace” ir no retajiem deep-tech uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jāpēta 10 līdz 15 gadus – piecreiz ilgāk nekā viena jaunuzņēmuma vidējais mūžs, bet galarezultātā tiek radītas ierīces ražošanai.
“Vēl bez LIAA iecerētā Latvijas investīciju fonda, kurš koncentrētos uz pētniecību, manuprāt, ir nepieciešams arī Latvijas inovāciju fonds. Jāfinansē pētniecība materiālzinātnē, optikā, elektronikā. Inovāciju fondam vajadzētu finansēt Latvijas projektus pilnā apmērā, jo ārvalstīs tie, kas gatavi finansēt deep-tech, nav gatavi to darīt Latvijā. Ir divi izslēdzoši faktori: esam Latvijā, kurā neviens negrib finansēt, un izpētām un radām jaunas iekārtas, kur investoriem nav kompetences. Inovāciju fondam būtu jāmeklē ārvalstu finansējums – piemēram, ASV ir investīciju fonds, kas dod likviditāti citiem mazajiem fondiem. Tikko tādu izveidoja Dānijā kopā ar Norvēģiju, kas investē deep-tech. Vēl Latvijai ir nepieciešams industriālo ēku fonds – līdzīgi kā ALTUM Zemes fonds zemes iegādei un izīrēšanai,” rosina Osmanis.
Viens no P&A ieguldījumu līderiem – tehnoloģiju un izklaides uzņēmums “Tet” – pērn pētniecībā ieguldīja trīs miljonus un attīstībā vēl 11,5 miljonus eiro. “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks uzskata, ka “turpmāko septiņu gadu laikā saprātīgu valsts investīciju vai grantu rezultātā pētniecības un attīstības jomā investīcijas varētu arī trīskāršot”.
Var secināt, ka gan nozaru, gan atsevišķu uzņēmumu gaidas no ANM plāna un tā īstenošanas ir krietni lielākas nekā valsts gatavība dažādot finanšu instrumentus, lai sasniegtu maksimālo atveseļošanās efektu. “Lightspace Technologies” 3D brilles to pierāda.
