Pētījums: Zāļu aktīvo vielu klātbūtne notekūdeņos daudzviet sasniedz videi nedrošu koncentrāciju 0
Zāļu aktīvo vielu klātbūtne notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas ūdenstilpēs daudzviet sasniedz videi nedrošu koncentrāciju, Eiropas Savienības (ES) projektā “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (“MEDWwater”) konstatējuši Latvijas un Lietuvas zinātnieki.
“MEDWwater” pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka, pētot zāļu aktīvo vielu klātbūtni notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs, zinātnieki secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, ko pieņemts uzskatīt par videi drošu. Ķīmisko analīžu rezultāti atklāj, ka lielākajā daļā pētīto ūdens paraugu dominē aktīvās vielas, kas ir pretiekaisuma un pretsāpju medikamentos.
Pagājušā gada vasarā un ziemā Latvijā un Lietuvā savākti vairāk nekā 60 notekūdeņu paraugi no 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un tikpat ūdens paraugi no dažādām zinātnieku izvēlētajām ūdenstilpēm. Tie analizēti Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūtā, lai noteiktu 25 dažādu farmaceitiski aktīvo vielu koncentrācijas.
Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” pētniece Ieva Putna-Nīmane norāda, ka bija pārliecināta, ka aktīvās farmaceitiskās vielas tiks atrastas gan notekūdeņos, gan upēs. Tomēr par pārsteidzošāko viņa uzskata to, ka vielu daudzums notekūdeņos un ūdenstilpēs tuvinās videi nedrošām koncentrācijām vai pat tās pārsniedz.
Putna-Nīmane atzīst, ka cilvēku veselība lielā mērā ir atkarīga no medicīnas, tomēr vajadzētu padomāt par to, ka cilvēki lielā mērā ir atkarīgi arī no apkārtējās vides veselības stāvokļa.
Klaipēdas Universitātes doktors Sergejs Suzdalevs norāda, ka ķīmisko analīžu rezultāti zinātniekus nav pārsteiguši.
Viņš skaidro, ka lielākajā daļā analizēto ūdenstilpju notekūdeņu plūsmās dominē tādas pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu aktīvās vielas kā ibuprofēns, diklofenaks un paracetamols.
“Šos medikamentus intensīvi lieto gan Latvijā, gan Lietuvā, tāpēc tajos esošās vielas lielos daudzumos nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs. Raizes rada tas, ka, piemēram, diklofenaka daudzums daudzviet ūdeņos ir augstāks par Eiropas Komisijas ieteikto gada kvalitātes standarta vērtību, kas ir 10 nanogrami vielas uz vienu litru,” norāda Suzdalevs. Saskaņā ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem līdzīga situācija ir arī citās ES valstīs.
Projekta partneri, tai skaitā Latvijas Zāļu valsts aģentūra un Lietuvas Veselības ministrijas pakļautībā esošā Valsts zāļu kontroles aģentūra, apkopo datus arī par abās valstīs pārdotajiem medikamentiem laikā no 2018.gada līdz 2020.gadam. Rezultāti liecina, ka abās valstīs ir līdzīgi medikamentu patēriņa paradumi. Piemēram, no atlasītajām 25 farmaceitiski aktīvajām vielām visvairāk patērēta ir vielmaiņas slimību ārstēšanai lietoto zāļu aktīvā viela metformīns – trīs gadu laikā tas pārdots vairāk nekā 100 000 kilogramu lielā apjomā katrā valstī. Ievāktie dati par pārdoto apjomu tika salīdzināti ar vielu koncentrācijām neattīrītos notekūdeņos. Kā bija gaidāms, tie nav cieši saistīti, jo koncentrācijas vairāk atkarīgas no vielas dabas.
Projekta ietvaros tiek pētīta 25 farmaceitiski aktīvo vielu, kuras lieto Latvijā un Lietuvā, koncentrācijas notekūdeņos un ūdenstilpēs. Izpētot iegūtos datus, projekta noslēgumā zinātnieki secinās, kādu kaitējumu farmaceitisko vielu klātbūtne var nodarīt videi.
Paralēli zinātniski pētnieciskajai daļai projektā ir paredzēta informatīvi izglītojoša kampaņa par medikamentu ietekmi uz dabu un to, kur un kā nodot zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai tās zāles, ko vairs nelietojam.
Projektā iesaistīti zinātnieki, vides eksperti un citi speciālisti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Kurzemes plānošanas reģiona, Zāļu valsts aģentūras un Lietuvas Veselības ministrijas Valsts zāļu kontroles aģentūras, Klaipēdas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas Institūts”.
“MEDWwater” tiek īstenots no 2021.gada februāra līdz šā gada beigām. Tā kopējais budžets ir nepilni 700 000 eiro. Projekta līdzfinansējums no ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir nedaudz vairāk nekā 572 000 eiro.
