Pētījums: 97% iedzīvotāju uzturā lieto gaļu un tās produktus 0
Vistas gaļa ir visbiežāk iekļautais gaļas veids ikdienas maltītēs – no divām līdz septiņām reizēm nedēļā to ēd 52% respondentu, kamēr cūkgaļu – 46% respondentu. Tomēr cūkgaļa ir galvenā izvēle svētku maltītes gatavošanai, liecina jaunākais “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums.
Kā liecina aplēses, 97% respondentu atzīst, ka ikdienā pārtikā lieto cūkgaļu, liellopa gaļu, putnu gaļu, aitu un kazu gaļu, u.c. vai gaļas produktus (vārītās desas, cīsiņus, sardeles, cepamdesiņas, žāvētas/kūpinātas/vītinātas desas, žāvētu/kūpinātu/vītinātu gaļu, gaļas ruletes, aknu pastētes un gaļas maltītes).
Nedaudz lielāks gaļas ēdāju īpatsvars ir starp vīriešiem (97,5%), kā arī respondentiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (98,5%).
Tāpat dati liecina, ka 60% respondentu uzturā lieto tikai tradicionālus gaļas veidus (vistas, cūkas, liellopa un tītara gaļu) un teju vispār neēd tādu gaļu, kā jēra gaļa, truša gaļa vai medījumu gaļa.
Analizējot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus “Maxima Latvija” veikalos, var novērot, ka ar katru gadu arvien vairāk iepirkumu groziņos tiek likta svaiga vistas gaļa. Pērn 38,6% no visas pārdotās svaigās gaļas apjoma bija tieši svaiga vistas gaļa. Viens no galvenajiem kritērijiem ir šīs gaļas salīdzinoši zemā cena, kas veicina tās lietošanu uzturā biežāk nekā citus gaļas veidus (59%). Savukārt par visdārgāko tiek atzīta liellopu un jēra gaļa – tā domā attiecīgi 40% un 39% respondentu.
Truša, jēra un medījumu gaļa – visspecifiskākā gaļa
Ne visi gaļas veidi ir pieejami veikalos, kuros visbiežāk iepērkas respondenti. Truša gaļa nav pieejama 37% respondentu, jēra gaļa 43% respondentu, bet medījuma gaļa ir visretāk sastopamā un to atzīst 58% respondentu. Tāpat tieši šie trīs gaļas veidi tiek uzskatīti par specifiskākajiem garšas ziņā, kas daļai no respondentiem īsti negaršo, kā arī tie tiek uzskatīti par visgrūtāk pagatavojamiem gaļas veidiem (it sevišķi tas novērojams gados jaunāko respondentu vidū). 13% respondentu pat atzīst, ka jēra gaļu izvēlas lietot uzturā tikai sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Vietējai gaļai dod priekšroku
Visvairāk jeb 34% respondentu atzīst, ka izvēlas iegādāties tikai Latvijas cūkgaļu. Savukārt vistas gaļai, kam izcelsmes valsts ir Latvija priekšroku dod 29% iedzīvotāju.
To pierāda arī “Maxima Latvija” pārdošanas dati – šogad pirmajā pusgadā aptuveni 87,4% no visas pārdotās svaigās cūkgaļas bija no Latvijas, ko piegādājuši tādi uzņēmumi kā “Kurzemes gaļsaimnieks”, “Ulbroka”, “Rēzeknes gaļas kombināts” un zemnieku saimniecība “Kumelītes”.
Arī citos gaļas veidos pēc to pārdošanas apjomiem var novērot lielu Latvijas gaļas īpatsvaru – no visas svaigās vistas gaļas 79,6% bija Latvijas izcelsmes. Savukārt Latvijas liellopa gaļas īpatsvars bija 78,59%, bet aitas gaļai tie bija 100%. Arī vietējo svaigas gaļas piegādātāju skaits “Maxima Latvija” veikaliem katru gadu palielinās.
Kopumā gada laikā viens “Maxima Latvija” svaigas gaļas pircējs vidēji iegādājas 17 kg svaigas gaļas.
Gaļas izstrādājumus uzturā lieto reti
Lai arī gaļas izstrādājumu pārdošanas apjomi ar katru gadu pieaug, pētījumā noskaidrots, ka vidēji 29% respondentu gaļas izstrādājumus savā uzturā lieto retāk nekā vienu reizi mēnesī, 21% – dažas reizes mēnesī, 17% – apmēram vienu reizi mēnesī. Sievietes par 8% vairāk nekā vīrieši atzīst, ka retāk kā reizi mēnesī ēd gaļas izstrādājumus.
Gaļas produktu sastāvs ir svarīgs
Ap 79% respondentu iepazīstas ar gaļas produkta sastāvu pirms to iegādājas. Latgales reģionā šis ir īpaši aktuāli – 87%. Mazāk svarīgi iepazīties ar gaļas produktu sastāvu ir gados jauniem cilvēkiem jeb 69% respondentu. Izvēloties gaļas produktus, iedzīvotāji pievērš uzmanību etiķetēm, kur viennozīmīgi svarīgākais rādītājs ir, cik daudz gaļas satur gaļas izstrādājuma produkts – to minēja 86%respondentu. Otrs svarīgākais rādītājs, kam iedzīvotāji pievērš uzmanību uz etiķetes, ir E-vielu daudzums produktā – to norādīja 66% iedzīvotāju. Sievietes par 9% vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību arī sāls daudzumam produktā.
Svētku galdā žāvēti gaļas izstrādājumi un ruletes
Svētku maltītei 48% respondentu izvēlas žāvētu, kūpinātu vai vītinātu gaļu, 39% – gaļas ruleti vai žāvētu, kūpinātu, vītinātu desu. Izvēloties kādu no gaļas izstrādājumiem, vidēji katrs trešais respondents dod priekšroku tikai Latvijā ražotai precei. “Pēdējos gados esam novērojuši, ka iedzīvotāji vairāk iegādājas jau sagrieztus gaļas izstrādājumus, lai tos uzreiz varētu lietot, kā arī vītinātās desas un gaļas uz maltīšu galdiem parādās arvien biežāk, jo arī to pārdošanas apjomi ir pieauguši,” atzina “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa.
Kopumā gada laikā viens “Maxima Latvija” gaļas izstrādājumu pircējs vidēji iegādājas 11,2 kg dažādu gaļas izstrādājumu, no kuriem populārākie ir desas, desiņas un žāvēta, kūpināta gaļa.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem svaigas gaļas un gaļas produktu lietošanā uzturā tika veikts sadarbībā ar pētniecības centru SKDS šā gada jūlijā, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kas tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. “Maxima mazumtirdzniecības kompass” sastāv no trīs daļām: 1. daļa: novērtējums par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari, 2. daļa: pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem, 3. daļa: nozares aktualitāte – šoreiz svaigas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība Latvijā
