Pētījums: visstraujākais tehnoloģiju patēriņa pieaugums ir senioru un jauniešu vidū 0
Modernās tehnoloģijas vairāk nekā četras stundas dienā lieto jau 66% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 2019. gadā – tie bija vien 18%, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktais pētījums. Divu gadu laikā straujākais tehnoloģiju patēriņa pieaugums noticis jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem un senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Vienlaicīgi pētījums atklāj, ka iedzīvotāji pandēmijas laikā viedierīces izmantot jēgpilnāk, savukārt vecākā paaudze ieraudzījusi tehnoloģiju pievienoto vērtību, ko tā sniedz pašiem, jauniešiem un citām sabiedrības grupām.
Pie viedierīču ekrāniem četras un vairāk stundas dienā pavada 82% jauniešu, salīdzinot ar 34% 2019. gadā, savukārt seniori – 48%, salīdzinot ar 9% pirms diviem gadiem. Kopumā visas paaudzes pavada ļoti daudz laika ar tehnoloģijām, īpaši cilvēki ar augstāko izglītību (77%) un Rīgā dzīvojošie (74%).
“Tehnoloģijas nav mainījušas cilvēku pēc būtības, ja raugāmies uz cilvēka pamatvajadzībām, smadzenēm un ķermeni. Kā apgalvo neirozinātnieki – mums ir “dievu tehnoloģijas”, bet mums joprojām ir pirmatnējās, akmens laikmeta smadzenes. Tas nozīmē, ka, piemēram, trauksme un nemiers ietekmē mūsu ķermeni tieši tāpat kā pirms daudziem gadsimtiem. Vienlaikus mūsu spēja attīstīties, pielāgoties un meklēt noteikumus un robežas attiecībās ar tehnoloģijām ir pietiekami liela un plaša, bet ne visiem vienāda.
Piemēram, bērniem un pusaudžiem ir vajadzīga palīdzība, lai šīs robežas nospraustu un noturētu. Tehnoloģiju prasmes šobrīd, lai mēs varētu strādāt un mācīties, ir izšķirošas, bet arī prasme noturēties līdzsvarā kļuvusi tik nozīmīga kā vēl nekad. Gada griezumā atrasties tik ciešā saķerē ar tehnoloģijām un sadzīvot ar ierobežojumiem ir liels izaicinājums ikvienam. Tāpēc mums ir pastiprināti jārūpējas par savu veselību – nervu sistēmas un ķermeņa vajadzībām, kas nav mainījušās, neskatoties uz “dievu tehnoloģijām”,” saka klīniskā un veselības psiholoģe Indra Majore-Dūšule.
Kā noskaidrots pētījumā, iedzīvotāji tehnoloģijas lieto, lai apmierinātu dažādas savas pamatvajadzības, lielākoties – zinātkāri (54%), vajadzību pēc izklaides un atpūtas (51%), aizbēgšanu no ikdienas rūpēm (37%), socializēšanos (31%), iztikas pelnīšanu (27%) un mīlestību (5%).
“Divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas pie tehnoloģijām pavada vairāk nekā pusi dienas, ir pieaudzis par gandrīz 40%. Tik strauju pieaugumu lielākoties ietekmējusi pandēmijas situācija, jo, kā atzīst iedzīvotāji, salīdzinot ar laiku pirms gada, viņi tehnoloģijas lieto vairāk gan saziņai un izklaidei, gan darbam un mācībām.
Tās ir ļoti jēgpilnas lietas, kam arī modernās tehnoloģijas paredzētas, taču ikvienam šobrīd ir arī jāapzinās, cik būtiski ir censties atrast balansu. Ne velti mūsu pētījuma dati rāda, ka cilvēki šobrīd ir ļoti noguruši no dažādiem ierobežojumiem un intensīvās tehnoloģiju lietošanas ikdienā,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
Interesanti, ka zinātkāri ar tehnoloģiju palīdzību visvairāk apmierina seniori, bet vismazāk – cilvēki ar pamatizglītību. Iztiku digitālajā vidē lielākoties pelna vidējās paaudzes cilvēki ar augstāko izglītību.
Savukārt pēc mīlestības digitālajā vidē lūkojas ievērojami vairāk jauniešu nekā citas vecuma grupas, kas skaidrojams arī ar to, ka viņiem kopumā socializēšanās digitālajā vidē ir daudz nozīmīgāka, salīdzinot ar citām vecuma grupām.
“Cilvēki ir piedzīvojuši ārkārtīgi daudz, dažādas transformācijas un vienmēr spējuši tām pielāgoties, kas liek domāt to, ka mēs spēsim pielāgoties arī dzīvei ar modernajām tehnoloģijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tehnoloģijas esam izveidojuši saskaņā ar mūsu vēlmēm, lai tās apmierina noteiktas mūsu vajadzības.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka tehnoloģijas lietojam vienādi. Kā rāda pētījums, cilvēki ar pamatizglītību citādāk izmanto digitālās ierīces – mazāk, lai iegūtu jaunu informāciju, vairāk – lai izklaidētos un atpūstos. Tādā veidā viņi potenciālu un iespējas, ko sniedz tehnoloģijas, neizmanto pilnībā,” saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
“Viena no cerībām, ko pauž cilvēki saistībā ar tehnoloģijām, ir, ka mums būs arvien mazāk nepieciešams lietas darīt pašiem un tādējādi mums paliks vairāk brīvā laika. Bet dīvainā kārtā tas nenotiek, jo mēs atrodam jaunus veidus kā sevi nodarbināt un bieži vien šie veidi ir saistīti ar naudas pelnīšanu vai statusa veidošanu.”
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par dzīvi tehnoloģiju laikmetā, mobilo sakaru operators “Tele2” veica pētījumu sadarbībā ar “Norstat” šī gada janvārī, un tajā piedalījās 1001 respondenti. Pētījums veikts “Tele2” kampaņas ietvaros, kurā uzņēmums kopā ar dažādu nozaru ekspertiem pievērš sabiedrības uzmanību tam, kādas ir cilvēka un tehnoloģiju attiecības, paradumi un izaicinājumi, kā arī to, ko nozīmē būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā.
