Vairākums Latvijas krievvalodīgo ir lepni, ka dzīvo Latvijā 7
Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā, liecina pētījumu kompānijas SIA “Latvijas fakti” veiktās aptaujas dati, kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.
Šogad veiktajā aptaujā iedzīvotājiem ticis lūgts izteikt savu viedokli par to, vai viņi jūtas lepni, ka dzīvo Latvijā.
61% Latvijas iedzīvotāju, kuri ģimenē lieto krievu valodu, atzina, ka kopumā jūtas lepni par to, ka dzīvo Latvijā.
Tāpat 59% krievu valodā ģimenē runājošo iedzīvotāju atzina, ka lepojas ar to, ka Latvija ir neatkarīga, savukārt 51% krievvalodīgo atzina, ka kopumā ir Latvijas valsts patrioti. Būtiski augstāks ir to krievvalodīgo īpatsvars, kuri sevi uzskata par Latvijas kā savas dzīvesvietas patriotiem – šādu viedokli kopumā pauda 83% aptaujāto.
Rādītāji, kas iegūti, aptaujājot krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, kopumā ir zemāki nekā vidējais rādītājs valstī un latviešu valodā runājošo vidū.
Aptaujā noskaidrots, ka 80% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviešu valodā, ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 84% respondentu lepojas, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 81% latviešu valodā runājošo sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 88% sevi uzskata par Latvijas kā savas dzīvesvietas patriotiem.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka gan latviešu, gan arī krievu valodā runājošo iedzīvotāju informētība par valsts pārvaldes iestāžu darbību ir līdzīga.
To, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbu, atzina 28% latviešu valodā runājošo, kā arī 29% krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju.
Atšķirīgāka ir informētība par pašvaldības darbu. To, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par savas pašvaldības darbu, atzina 45% latviešu valodā runājošo un 34% krievvalodīgo.
Krievvalodīgie Latvijā retāk jūtas uzklausīti. T
ikai 26% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā krievu valodā, uzskata, ka Latvija valsts iestādes ir ieinteresētas iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanā.
Latviešu valodā runājošo vidū šis rādītājs ir nedaudz augstāks, sasniedzot 35%. Iedzīvotāju vērtējumā pašvaldības ir ieinteresētākas uzklausīt iedzīvotāju viedokļus.
