Pētījums: teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar draudiem savai veselībai vai dzīvībai; policijai tic vien retais 2
Saskaņā ar “Norstat” jaunākā socioloģiskā pētījuma datiem par draudu izplatību – 28% Latvijas iedzīvotāju sastapušies ar draudiem savai veselībai vai dzīvībai, t.sk., 16% respondentu pat vairakkārt.
Savukārt, uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, “pilnībā spēj” – atbildēja vien 9% Latvijas iedzīvotāju. Draudu izplatība pieaug jaunāko paaudžu vidū.
Visvairāk ar draudiem ir saskārušies tie Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Rīgā un Latgalē – 31%, kā arī Pierīgā (30%) dzīvojošie, bet vismazāk Zemgalē – 21%.
Turklāt, Rīga un Pierīga ir ne vien visblīvāk apdzīvotais, bet arī mūsu valsts ekonomiski aktīvākais reģions ar augstāko sabiedrības labklājības līmeni. Tieši šo reģionu visbiežāk par savu dzīvesvietu izvēlas jaunā profesionāļu paaudze ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.
Kā satraucošu tendenci, jāatzīmē arī fakts, ka ar draudiem visbiežāk sastapušies gados jaunāki respondenti, kas varētu liecināt par draudu izplatības pieaugumu mūsu sabiedrībā aizvadīto gadu laikā. Proti, visvairāk draudus saņēmuši iedzīvotāji vecuma grupā starp 18 un 29 – veseli 34% jeb pat biežāk nekā katrs trešais.
Tikai nedaudz mazāk – 30% vecuma grupā no 30 līdz 39 un 29% vecuma grupā no 40 – 59. Lielākoties tie ir cilvēki, kuri savus pilngadības svētkus svinējuši jau neatkarīgas Latvijas laikā. Tikai vecuma grupā no 60 – 74 draudus dzīves laikā saņēmis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% no aptaujātajiem respondentiem.
Jāatzīmē, ka šie dati korelē ar draudus saņēmušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru sabiedrībā un viņu pieredzi, sadarbojoties ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.
“Aizvadīto gadu laikā Latvijā publiski kļuvis zināms par draudiem vairākām sabiedrībā pazīstamām personām, kuras par šo faktu sūdzējušās tiesībsargājošās instancēs un medijos.
Kā spilgtākos gadījumus iespējams minēt publiskus draudus advokātiem Mārtiņam Bunkus un Pāvelam Rebenokam. Kā novērojams pēdējā laikā – ar draudiem saskaras ar vien plašāks cilvēku loks – tā, piemēram, pirms vairākām nedēļām žurnāliste Inga Spriņģe sociālajos tīklos publicēja ziņu par saņemtajiem draudiem, savukārt pirms dažām dienām ar līdzīgu ierakstu dalījās Veselības ministre Ilze Viņķele.
Šos gadījumus vieno vairāki faktori, kas korelē ar “Norstat” pētījuma iegūtajiem datiem. Proti, visi minētie ģeogrāfiski ietilpst Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju grupā, kuru vecums draudu saņemšanas brīdī svārstās ap 40 gadu vecumu.
Ņemot vērā, draudu upuru darbošanos uzņēmējdarbībā, viņi pieskaitāmi pie jauno profesionāļu paaudzes ar augstiem ienākumiem. Turklāt, pilngadības slieksni sasnieguši pagājušā gadsimta 90-tajos gados,” saka Diāna Uligaņeca, uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona.
“Diemžēl advokātu Mārtiņa Bunkus un Pāvela Rebenoka gadījumā policija draudu avotu tā arī neatklāja, bet, draudus saņēmušie, vēlāk tika nogalināti.
Savukārt mans dzīvesbiedrs Igors Ivanovs draudus dzīvībai ir saņēmis vairākkārt, tomēr tikai vienreiz izdevās atrast un notiesāt vainīgo. Proti, par Igora Ivanova slepkavības mēģinājumu tika notiesāta bijusī cietuma darbiniece Tatjana Smoļakova,” turpina D. Uligaņeca.
Ņemot vērā esošo situāciju, kopā ar domubiedriem tuvākajā laikā dibināsim sabiedrisko organizāciju, lai apvienotu Latvijas ļaudis, kuri ir sastapušies ar draudiem un nepietiekamu tiesībsargājošo institūciju atbalstu. Dibināmās no draudiem cietušu personu asociācijas mērķis ir novērst fizisku un psiholoģisku vardarbību Latvijas sabiedrībā, sekmēt cilvēktiesību ievērošanu un tiesībsargājošo institūciju profesionalitātes un atbildības pieaugumu.
Starp asociācijas gaidāmajiem uzdevumiem noteikta vardarbīgu draudu gadījumu aktualizēšana sabiedrībā, ierosinājumi normatīvo aktu pilnveidošanai, politiķu un tiesībsargājošo institūciju vadītāju uzmanības pievēršana situācijai cilvēktiesību un sabiedrības drošības jomā.
“Šāda asociācija ir nepieciešama, jo daudzi cilvēki, kuri saņem draudus, baidās publiski runāt, dažkārt pat informēt policiju, jo netic tiesībsargājošo iestāžu vēlmei un spējai meklēt un atrast vainīgos, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo aizsardzību draudu saņēmējiem. Arī es pašlaik atrodos līdzīgā situācijā, regulāri saņemot draudus gan video, gan īsziņu veidā. Nelabvēļi ir centušies iekļūt arī manā īpašumā, ar spēku un bojāšanu, pagriežot videonovērošanas kameras uz citu pusi, par ko esmu rakstījusi iesniegumu arī policijā.
Diemžēl policija – pamatojoties uz to, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums – atteicās uzsākt kriminālprocesu,” pastāstīja U. Uligaņeca.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumsakarīgas ir respondentu atbildes uz aptaujas jautājumu, vai Jūs uzticētu savu un savas ģimenes drošību Valsts policijai? Atbildi “noteikti jā”, sniedza vien 22% respondentu. Turklāt Rīgā un Vidzemē šādu respondentu bija vien 20%.
Savukārt visaugstāko uzticību policijai pauda Zemgales un Latgales iedzīvotāji jeb 25% katrā reģionā. Arī uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, Jūsuprāt, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, visskeptiskākie bija Pierīgas iedzīvotāji.
Proti, “pilnībā spēj” – atbildēja vien 6% Pierīgas iedzīvotāju, kamēr valstī kopumā tā uzskata 9% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, par pretējo – policijas mazspēju – pārliecināti 28% Latvijas iedzīvotāju un Pierīgā tādu ir pat 30%.
“Acīmredzami, ka jauno profesionāļu paaudze, ka mitinās Rīgā un Pierīgā, caurmērā mazāk uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam, nekā vidēji Latvijā. Tas arī saprotams ar saņemot draudu augsto īpatsvaru, kā arī iedzīvotāju liecībām ārpus socioloģiskā pētījuma par policijas darba mazefektivitāti minētajos gadījumos.
Šāds augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu iedzīvotāju noskaņojums ir aplūkojams kontekstā ar valsts ekonomisko drošību nākotnē. Proti, nesaņemot atbilstošas sabiedrības drošības garantijas, t.sk., pret izplatības ziņā pieaugošajiem draudiem, var pastiprināties šīs sabiedrības grupas migrācijas tendences.
Savukārt, augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts var radīt negatīvas ekonomiskās attīstības turbulenci turpmāk,” secina D. Uligaņeca.
Socioloģisko pētījumu centrs “Norstat” aptauju veica šī gada oktobrī, kopumā aptaujājot 1010 respondentus visā Latvijā.
