Pētījums: Šķirošanas konteineros aizvien liela daļa ir nepārstrādājami atkritumi 2
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros joprojām nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, liecina biedrības “Zero Waste Latvija”, enerģētikas uzņēmuma AS “AJ Power Recycling” un SIA “ZAAO” kampaņā “Gudri pakot – gudri šķirot” veiktā analīze.
Pagājušā gada rudenī pētījuma autori analizēja 112,5 kilogramus atkritumu, kas nāca no vieglā iepakojuma jeb tā saucamajiem šķirošanas konteineriem un kurus SIA “ZAAO” reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra “Daibe” darbinieki bija atzinuši par nepiemērotiem nodošanai tālākai pārstrādei. Pēc “ZAOO” aplēsēm, ceturtā daļa jeb 25% vieglā iepakojuma konteineros nonākušo atkritumu nevar tikt nodoti tālākai pārstrādei.
Pērn veiktajā pētījumā noskaidrots, ka gandrīz 80% no šiem pārstrādei nederīgajiem atkritumiem rodas tādēļ, ka iedzīvotāji konteinerā ievieto arī citas likvidējamas lietas, nevis tikai vieglo iepakojumu. “Zero Waste Latvija” pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse pētījuma prezentācijā trešdien informēja, ka lielākā daļa – teju 30% – no šiem atkritumiem bija tekstilmateriāli. “Cilvēki savus kreklus, džemperus, palagus iemet vieglā iepakojuma konteinerā,” sacīja Lūse.
Pētījuma autoru ieskatā tas norāda uz vairākām problēmām – gan to, ka cilvēki neizprot, kurai atkritumu kategorijai pieder tekstils, gan uz nepieciešamību pilnveidot tekstila šķirošanas sistēmu un veicināt apģērba ziedošanu.
Tāpat šajos konteineros atrastas bērnu rotaļlietas (8,6%), automašīnu piederumi (8,9%) un celtniecības un mājokļu iekārtošanas materiāli (19,9%) un citas lietas, kas nebija iepakojums. Lūse izteica minējumu, ka vieglā iepakojuma konteineros nonākušās lietas, kas nav iepakojumi, varētu sadalīt divās daļās. “Vienas lietas ir tādas, ko cilvēki iemet konteinerā, gribēdami labu. Es bieži dzirdu, ka šos konteinerus sauc par plastmasas konteineriem, un cilvēks met iekšā to, kas viņam liekas, ka ir plastmasa un izskatās labi pārstrādājams,” teica Lūse, norādot, ka tik vienkārši tas tomēr neesot.
Tai pat laikā vieglā iepakojuma konteineros varot atrast arī lietas, kuras tur izmestas, iespējams, neuzmanības vai pat ļaunprātības dēļ. “Mēs tur atradām gan bērnu autiņbiksītes, gan arī, piemēram, zivi. Es neticu, ka tas, kurš tur iemeta zivi, domāja, ka tā tiks pārstrādāta,” pauda Lūse.
Savukārt 20% no visiem pārstrādei nederīgajiem atkritumiem, kas bija nokļuvuši pētījumā analizētajos vieglā iepakojuma konteineros, patiešām bija iepakojums, tomēr tie nebija nododami pārstrādei.
Pētījuma laikā sadarbībā ar mediju aģentūru “Mindshare” tika veikta arī 515 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja par to, kā viņi vērtē savas šķirošanas prasmes. Pašu iedzīvotāju vērtējumā vidējais līmenis bijis visai augsts – 6,7 no 10.
Tomēr pētījuma autori secinājuši, ka tikai daļa no veikalos atrodamā iepakojuma, kas vēlāk nonāk atkritumu poligonā, ir pārstrādājama, turklāt to ir grūti atšķirt no nepārstrādājama iepakojuma. Lūse kā piemēru minēja maizes iepakojuma maisiņus. Proti – lai arī ir maizes maisiņi, kurus būtu iespējams pāršķirot, un tas ir norādīts uz iepakojuma, tas lielākoties netiekot darīts, jo darbiniekiem pie šķirošanas lentas nav tik daudz iespēju ne tehnoloģiski, ne laika ziņā, lai pētītu katru maizes iepakojumu.
“AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle pētījuma prezentācijā uzsvēra, ka aprites ekonomika ir viens no priekšnosacījumiem, lai mazinātu vides piesārņojumu. “Lai to iedzīvinātu, ir jāveic būtiskas izmaiņas mūsu domāšanā un ikdienas paradumos – ir nepieciešams izdarīt gudrākas iepakojuma izvēles, gan no pircēju, gan uzņēmumu puses,” sacīja Grīsle.
Viņa arī skaidroja, ka atkritumu analīzes projekta mērķis ir sākt praktisku diskusiju par to, vai iedzīvotāju izlietotais un rūpīgi sašķirotais iepakojums patiesībā ir pārstrādājams. “Mēs gribētu uzrunāt gan iedzīvotājus, gan iepakotājus, gan politikas veidotājus nopietni apdomāt, ko katrs var darīt, lai izmantotu mazāk iepakojuma un veicinātu pārstrādājamu materiālu izmantošanu produktu iepakojumos,” teica Grīsle.
Tikmēr Lūse aicināja domāt par iepakojumu pārstrādājamību jau no tā dizaina izveides un ražošanas brīža. “Ar atkritumiem saistītās problēmas neatrisināsim, vienkārši saliekot atkritumus pareizajos konteineros. Nepārstrādājamam iepakojumam veikalos nebūtu jābūt. Nav godīgi lūgt iedzīvotājiem kļūt par ķīmiķiem un iepakojuma speciālistiem,” viņa teica.
Ar iepakojuma konteinerā ievietoto nepārstrādājamo atkritumu analīzes ziņojuma pilno versiju ir iespējams iepazīties kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” organizatoru mājaslapās.
