Pētījums: Samazinās gatavība palīdzēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanā 2
Latvijā šogad samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri pauduši gatavību līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktā aptauja.
Ja 2017.gadā gatavību līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā pauda 31% aptaujāto, tad šogad tikai 25% iedzīvotāju pauda gatavību piedalīties problēmu risināšanā, iesaistīties brīvprātīgā patrulēšanā, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.tml.
“Šādi rādītāji skaidrojami ar to, ka patlaban sabiedrībā nav vērojami procesi, kas satrauktu iedzīvotājus. Lielākais aktivitātes kāpums bija pirms vairākiem gadiem, kad pastāvēja jauno psihoaktīvo vielu problēma un tā dēvētā Imantas pedofila problēma, kad cilvēki bija aktīvāki iesaistīties kārtības un drošības pasākumos,” aģentūrai LETA skaidroja Valsts policijā.
78% aptaujāto atzinuši, ka viņiem vai ģimenes locekļiem pēdējā gada laikā nācies saskarties ar Valsts policijas darbiniekiem. Pērn to atzina 73% iedzīvotāju. 59% aptaujāto ir apmierināti ar policijas darbinieku rīcību pēdējā gada laikā.
55% respondentu pauduši viedokli, ka policija viņu dzīvesvietā ir viegli sasniedzama un pieejama, savukārt pērn to atzina 58% respondentu. Tāpat 68% aptaujāto piekrituši, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju patrulējot pie viņu dzīvesvietas.
Pētījumā arī tika skaidrots, kādu informāciju cilvēki vēlētos saņemt saistībā ar Valsts policijas darbu. 25% aptaujāto atklājuši, ka vēlētos saņemt vairāk informācijas par to, kā pasargāt īpašumu no bojāšanas un zādzībām. Tāpat cilvēki vēlētos saņemt informāciju par to, kā sevi pasargāt no kļūšanas par nozieguma upuri. 50% iedzīvotāju atzinuši, ka nevēlētos saņemt nekādu papildus informāciju no policijas.
Pagājušā gadā veiktajā pētījumā par uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām tika secināts, ka Valsts policijai uzticas 56% iedzīvotāju, ierindojot Valsts policiju reitinga ceturtajā vietā.
Aptauju šogad februārī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Kopumā pētījumā piedalījās 1014 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
