Pētījums: Organisko augšņu efektīvā izmantošanā Latvijas lauksaimniecībā vēl daudz darāmā 0
Sagatavojis Uldis Graudiņš
Vai Latvijai tradicionālo saimniekošanas virzienu – graudkopības un lopkopības – izvēle nodrošina efektīvu lauksaimniecisko ražošanu, ja saimniecība tās vajadzībām apstrādā organiskās augsnes? Organisko augšņu efektīvā izmantošanā Latvijā vēl daudz darāmā. INTERREG EUROPE projekta BIO4ECO ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki veikuši pētījumu Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā, lai novērtētu organisko augšņu devumu Latvijas lauksaimniecībā.
Kas ir organiskās augsnes
Zinātnieki skaidro, ka organiskās augsnes ir augsnes, kas ir bagātas ar organisko materiālu – augu un dzīvnieku atliekām dažādās sadalīšanās stadijās –, augsnes ar organismu šūnām un audiem, kā arī augsnes ar organismu sintēzes vielām. Turklāt mineralizācijas jeb organiskā materiāla sadalīšanās process šajās augsnēs notiek ļoti lēni vai nenotiek vispār.
“Latvijā informācija par augšņu klasēm un tipiem pēdējo reizi apkopota pirms 31–56 gadiem atbilstoši padomju gados aktuālajai augšņu klasifikācijai, kas ar papildinājumiem un precizējumiem tiek izmantota arī šobrīd. Vērtējot pēc šīs klasifikācijas, divas augšņu klases – hidromorfās augsnes pilnībā un daļa no pushidromorfajām augsnēm – varētu būt uzskatāmas par atbilstīgām organiskajām augsnēm,” skaidro LLU pētnieks Aleksejs Nipers.
Atbilstoši vēsturisko augšņu karšu informācijai un aktuālajai 2016. gada informācijai par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platībām, organiskās jeb hidromorfās augsnes Latvijā ir 148,1 tūkst. ha (7,7% no izmantotās LIZ), bet potenciāli organiskās jeb atsevišķas klases pushidromorfo augšņu grupā veido vēl no 0 līdz 214,4 tūkst. ha (no 0 līdz 11,1% no izmantotās LIZ).
Pētnieks skaidro, ka, izmantojot Latvijā pieejamo informāciju par augsnes tipiem, nav iespējams precīzi noteikt organisko augšņu platību. Tomēr pētījumā veiktie aprēķini ļauj konstatēt platības diapazonu jeb minimumu un maksimumu, starp kuriem atrodas faktiskā organisko augšņu platība. Izteikti lielāks organisko augšņu platību īpatsvars ir vērojams Latgales augstienē, bet Vidzemes augstienē un Alūksnes augstienē īpatsvars ir salīdzinoši liels. Nelielās platībās šādas augsnes ir visā Latvijas teritorijā un lielākā vai mazākā mērā skar 48% saimniecību.
Ražo, bet ar zemu pievienoto vērtību
“Pamatojoties uz Latvijas zemes kvalitatīvās vērtības karti, esam aprēķinājuši, ka kopumā organisko augšņu kvalitatīvais vērtējums ballēs ir zemāks nekā vidēji valstī, kas ietekmē ražības rādītājus. Vidēji valstī augšņu kvalitatīvais vērtējums ir 38–40 balles (38 balles vidēji zālājiem un 40 balles vidēji graudaugiem), bet hidromorfo augšņu kvalitatīvais vērtējums ir ap 33–35 ballēm. Nedaudz augstāks zemes kvalitatīvais vērtējums ir pushidromorfām augsnēm, veidojot 35–36 balles,” stāsta A. Nipers.
Lai noteiktu indikatīvu šo augšņu ekonomisko devumu, pētnieki analizēja vienotajam platību maksājumam pieteiktās platības. Lauksaimnieciskās produkcijas izlaide sektoros, kas ir tiešā veidā saistīti ar zemes izmantošanu, kopumā 2016. gadā veidoja 996 milj. eiro. Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem saražotās lauksaimnieciskās produkcijas vērtība hidromorfajās augsnēs veido 36 milj. eiro, savukārt pushidromorfajās augsnēs 69 milj. eiro – 10,6% no kopējās valstī saražotās lauksaimnieciskās produkcijas vērtības. Abās augšņu klasēs saražotās produkcijas vērtība potenciāli varētu būt daudz augstāka.
Turklāt salīdzinoši liela daļa – 20 128 ha jeb 12,2% no kopējās LIZ platības – hidromorfo augšņu grupā ir nekoptas platības. Šīs platības ir pilnībā vai daļēji aizaugušas ar krūmājiem. Vēl 6307 ha jeb 3,8% no kopējās LIZ platības hidromorfajās augsnēs ir aizaugušas ar neproduktīvām koku sugām. Nekoptā platība LIZ pushidromorfo augšņu grupā ir 16 346 ha, kas veido 7,6% – mazāk nekā hidromorfo augšņu grupā. Vēl 7184 ha jeb 3,3% no kopējās LIZ platības pushidromorfajās augsnēs ir aizaugusi.
Pievienotā vērtība un emisijas
“Latvija atrodas mērenā klimata joslā, un šeit organiskās augsnes ir veidojušās galvenokārt augsnēs ar augstu mitruma līmeni. Pārvēršot mitrzemes un citas mitras vietas, kas satur biezu organiskās vielas slāni, par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, paaugstinātas augsnes mineralizācijas ietekmē palielinās dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas,” atklāj A. Nipers.
Latvijā lauksaimniecības kontekstā organiskās augsnes veido nelielu daļu no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tomēr izrādās, ka tās ir ļoti nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots. LLU pētniece, profesore Irina Pilvere skaidro, ka organisko augšņu noteikšana ir svarīga, jo šī informācija tiek izmantota, aprēķinot Latvijas SEG emisijas, kas atbilstoši Latvijas mērķiem līdz 2030. gadam ir aktuāli visiem tautsaimniecības sektoriem, tostarp lauksaimniecībai.
Profesore turpina: “Augsnes atrašanās organisko augšņu grupā atstāj būtisku ietekmi uz to emisiju daudzumu produkcijas ražošanā. Piemēram, vidējais SEG emisiju daudzums, kas veidojas ražošanas procesā, minerālaugsnēs 2016. gadā Latvijā bija 2 tonnas CO2 ekvivalentā uz 1000 eiro saražotās produkcijas. Organiskajās augsnēs vidējās SEG emisijas uz 1000 eiro produkcijas ir 21,9 tonnas CO2 ekvivalentā.”
Tādējādi neatkarīgi no izmantotās ražošanas tehnoloģijas (piemēram, minerālmēslu izmantošanas intensitātes vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas) organisko augšņu apsaimniekošanā rodas aptuveni desmit reižu lielāks SEG emisiju apjoms nekā minerālaugsnēs.
“Minerālaugšņu gadījumā situācija ir principiāli atšķirīga, piemēram, minerālmēslu izmantošanas samazināšanas ietekmē var samazināties ražība, bet vienlaikus var samazināties arī emisijas uz saražotās produkcijas daudzumu. Organisko augšņu gadījumā efekts būs pretējs, jo saglabājas nosacīti nemainīga SEG emisiju daļa (organisko augšņu ietekme). Tas nozīmē, ka galvenais veids, kā nodrošināt SEG emisiju atsaisti organiskajās augsnēs, ir saražotās vērtības uz vienu augsnes hektāru būtiska palielināšana,” skaidro I. Pilvere.
Risinājums – jauni ražošanas veidi
SEG emisijas lauksaimniecībā ir ierobežojošs faktors. Pētnieki atklāj, ka neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās organiskās augsnes 1 hektārs rada tikpat daudz emisiju, cik šobrīd vidēji 10 lauksaimniecības produkciju ražojošie minerālaugsnes hektāri. Tāpēc zinātnieki iesaka ilgtermiņā panākt neizmantoto organisko augšņu platību samazināšanu lauksaimniecībā un saražotās produkcijas vērtības strauju pieaugumu, jo emisijas no pašas organiskās augsnes vidēji ir 10 reizes lielākas nekā emisijas no produkcijas ražošanas šajās augsnēs.
“Latvijā organiskās augsnes lauksaimniecībā pārsvarā izmanto ekstensīvi. Lai palielinātu produkcijas izlaides vērtību (pievienoto vērtību), organiskajās augsnēs būtu nepieciešams pāriet no ekstensīvas uz intensīvāku ražošanu, jo tādējādi tiktu sasniegta maksimāla SEG emisiju atsaiste no produkcijas vērtības. Tomēr vēl lielāku atsaistes efektu var sasniegt, audzējot kultūraugus ar lielāku vērtību no hektāra. Prioritārie virzieni šajā gadījumā varētu būt ogu, dārzeņu un augļu ražošana. Tāpēc ir nepieciešams palielināt lauksaimnieku zināšanas par organisko augšņu produktīvu izmantošanu produkcijas ražošanai,” risinājumus iesaka I. Pilvere.
Daļa no organiskajām augsnēm lauksaimniecībā netiek un arī tuvākajā nākotnē netiks izmantota. Tam ir dažādi iemesli – zema augsnes kvalitatīvā vērtība, nepieciešami lieli resursi meliorācijas sistēmu atjaunošanai, pievedceļu neesamība, lauku konfigurācija un atrašanās vieta. Jau šobrīd daļa no LIZ organisko augšņu platībām ir aizaugusi ar neproduktīvām mežaudzēm, daļa ir nekopta. No bioekonomikas attīstības viedokļa nav racionāli šo zemi uzturēt kā lauksaimniecības zemi, kurā neražo bioresursus, bet kas (atšķirībā no minerālaugsnēm) rada būtisku SEG emisiju apjomu, pat ja tā netiek aktīvi izmantota produkcijas ražošanai. Tādējādi varētu tikt apsvērta zemes lietošanas veida kategorijas maiņa.
Zemkopības ministrija, kas ir pētījuma pasūtītājs, atzīst, ka pētījuma secinājumi ir labs pamats turpmākam izpētes darbam. Ministrija arī atzīst, ka pētījums norāda uz nepieciešamību iegūt aktuālāku informāciju par lauksaimniecības augsnēm, kas sniegtu daudz precīzāku priekšstatu par pašreizējo situāciju Latvijā un dotu iespēju efektīvāk plānot politiku attīstību.
NTERREG EUROPE BIO4ECO projekts
– INTERREG EUROPE ir starpreģionu sadarbības programma.
– BIO4ECO projekta virsmērķis ir tuvināt enerģētikas un zemes politiku, veidot dialogu ar interešu grupām, veicinot veiksmīgu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku visās projektā iesaistītajās valstīs.
– BIO4ECO projektā ir iesaistītas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis (Katalonija (Spānija), Ziemeļkarēlija (Somija), Francija, Slovēnija, Bulgārija, Abruco reģions (Itālija), Rumānija un Latvija), kas savukārt īstenos atsevišķus valsts/reģiona līmeņa projektus.
– Latvijas mērķis BIO4ECO projektā ir atbalstīt Nacionālās bioekonomikas stratēģijas izstrādi jautājumiem, kas skar zemes resursu efektīvu izmantošanu un oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstības risinājumus.
BIO4ECO projekta partneru izvēlētās tēmas:
Katalonija (Spānija) – bioekonomika un meža biomasas izmantošana, Bulgārija – reģionāla biomasas izmantošana, Francija – meža sektors pašvaldību stratēģijās SEG samazināšanai, Karēlija (Somija) – biomasas izmantošana reģiona emisiju neitralitātei, Rumānija – energoefektivitāte un biomasas izmantošana, Slovēnija – biomasa enerģijai Nacionālajā meža programmā, Itālija – nozaru sadarbība bioekonomikas attīstībai, Latvija – bioekonomika un racionāla zemes apsaimniekošana.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
