Pētījums: “NVO fonds” kļuvis pieejams plašākām sabiedrības grupām 3
Latvijas Kultūras akadēmija un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma veikuši “NVO fonds” darbības izvērtējumu.
Pētījuma rezultāti rāda, ka galvenie sasniegtie programmas rezultāti atbilst finansiālajiem ieguldījumiem un projektu skaitam konkrētos darbības virzienos. NVO fonda ieguldījums novērtējuma periodā ir pieaugošs, pozitīvas tendences ieguldījumā politikas rezultātu, programmas mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanā.
Laika periodā no 2016. līdz 2020. gadam saņemti 759 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti 254 jeb katrs trešais projektu pieteikums. Kopā projektu pieteikumus iesniegušas 429 organizācijas vismaz vienu reizi, bet kopumā projektus īstenojušas 153 jeb 36% no visām organizācijām, kas pieteikušās “NVO fonds” atbalstam.
Pēdējo trīs gadu laikā jaunu atbalstīto organizāciju skaits ir būtiski pieaudzis – ja 2018. gadā tika atbalstīti 31 organizācijas projekti, tad 2019. gadā – 48 un 2020. gadā jau 70, ļaujot finansējumam nonākt pie pēc iespējas plašāka organizāciju loka un nekoncentrējoties atsevišķu organizāciju lokā.
“NVO fonds” – būtisks atbalsts pilsoniskās sabiedrības attīstībai
Īstenotie projekti visbiežāk bijuši vērsti uz tēmām un problemātiku, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību (47%), sociālo aizsardzību, iekļaušanu un pakalpojumus (15%), bērnus, jauniešus un ģimeni (13%), kā arī veselību un sabiedrības veselību (11%). Salīdzinoši bieži projekti skāruši arī dabas, vides, klimata un dzīvnieku aizsardzības tematiku.
Kopumā piecu gadu periodā identificētas 82 tēmas, kam veltīti īstenotie 254 programmas projekti. Novērojams, ka ik gadu arī ir pieaudzis projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu skaits. Ja 2016. gadā katrs projekts īstenoja vidēji 3,2 aktivitātes, tad 2020. gadā jau 5,3 aktivitātes.
“Tēmu daudzveidības paplašināšanās 2020. gadā sakrīt ar plašāk definēto konkursa nolikumu, dodot iespēju projektu iesniedzējiem norādīt atbilstību četriem dažādiem darbības virzieniem. Salīdzinājumam – 2019. gadā projektus varēja īstenot vienā no diviem darbības virzieniem.
Taču stratēģiskās plānošanas rezultātā, mērķtiecīgi meklējot iespēju dot NVO brīvākas rokas projektu tēmas izvēlē, īstenotie projekti kļuvuši daudzpusīgāki iekļauto aktivitāšu aspektā,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Projektu rezultātus vairāk sāk izjūt iedzīvotāji
2020. gadā būtiski pieaudzis tādu projektu skaits, kas vērsti uz pilsoniskās līdzdalības veicināšanu tiešā veidā – ja no 2016. gada līdz 2018. gadam tādu projektu bijis no diviem līdz četriem gadā, tad 2019. gadā – deviņi un 2020. gadā jau 14.
Vienlaikus izteikti samazinājies tādu projektu skaits, kas vērsti tikai uz konkrētās organizācijas darbības nodrošināšanu, bet pieaudzis projektu skaits, kas vērsti uz vietējās kopienas attīstību, brīvprātīgā darba attīstību, jauniešu līdzdalības sekmēšanu.
“Redzam, ka “NVO fonds” projekti ar katru gadu kļūst vairāk vērsti uz iedzīvotājiem. Fonds kļuvis daudzpusīgāks un pilsonisko līdzdalību tiešā veidā veicinošs, kas ir arī viens no mūsu primārajiem mērķiem.
Svarīgi, ka valsts atbalstu turpina saņemt arī organizācijas, kas veic interešu aizstāvību nacionālā līmenī, tā nodrošinot organizāciju kapacitāti un darbinieku atalgojumu, kas ar savu darbu palīdz uzlabot likuma kvalitāti,” stāsta Zaiga Pūce.
Nacionālie un vietējie projekti – ilgtspējīgi rezultāti
Tāpat pētījumā arī secināts, ka 52% no vietējā līmenī īstenotiem projektiem ir īstermiņa ietekme, kamēr 48% no nacionālā līmenī īstenotiem projektiem ir bijusi ilgtermiņa ietekme.
“Jāuzsver, ka neliela apjoma jeb mikro projekti individuāli nonāk līdz katram iedzīvotājam. Arī šiem projektiem var būt un ir ilgtermiņa ietekme, ja tie tiek īstenoti ilgākā laika periodā, sinerģijā ar citiem vietējā līmenī notiekošiem projektiem un aktivitātēm,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Kā būtisku nozares un “NVO fonds” attīstības priekšlikumu pētījuma veicēji min pieteikšanās kārtības atvieglošanu un skaidru programmas komunikāciju, kas konsekventi pēdējo gadu laikā uzlabojusies.
“Sadarbībā ar nevaldības sektora pārstāvjiem pērn pilnveidojām konkursa nolikumu tā, lai projektu pieteikumu aizpilde visiem kļūtu vienkāršāka un saprotamāka, ļaujot vairāk koncentrēties uz pieteikumu satura kvalitāti. Veidotas arī īpašas video pamācības, kā aizpildīt projekta pieteikumus, organizēti informatīvi vebināri un sniegtas individuālas ekspertu konsultācijas — uz projektu pieteicējiem orientēta pieeja ir un arī turpmāk būs fonda prioritāte,” pauž Zaiga Pūce.
